Mitrāju un kūdrāju loma Kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2020.gada

Lai īstenotu Parīzes nolīguma mērķus, Eiropas Savienība 2018. gadā ir pieņēmusi Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības jeb ZIZIMM regulu. Saskaņā ar šo regulu, pret Parīzes nolīguma mērķiem pēc 2020.gada tiks uzskaitītas SEG emisijas, ko rada meža zemju, aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošana, un no 2026. gada obligātajā uzskaitē tiks ietvertas arī SEG emisijas, ko rada mitrāju apsaimniekošana, kas nozīmē to, ka mitrāju apsaimniekošanas radīto emisiju izmaiņas, attiecībā pret regulas noteikto bāzes periodu (2005.-2009.gads), ietekmēs valsts saistību izpildi un var radīt finansiālas konsekvences.[3]

Latvijai periodā no 2021.gada līdz 2030.gadam ir nepieciešams nodrošināt 6% ne-ETS darbību SEG emisiju samazinājumu, salīdzinot ar Latvijas ne-ETS darbību SEG emisiju apjomu 2005. gadā.[4] Tomēr ZIZIMM sektora potenciāls absorbēt oglekli samazinās, tāpat arī lauksaimniecības nozares radītās emsisijas nākamajās desmitgadēs tikai palielināsies, tāpēc steidzami ir nepieciešams pārskatīt esošo darbību sekas un steidzami meklēt jaunus un efektīvus risinājumus. 

Kūdrainās augsnes (sauktas arī par organiskajām un hidromorfajām augsnēm) Latvijā sedz 148 tūkst. ha (1.att.) jeb 7,7% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes (2016.g. dati) un rada tikai 3,6% (36 milj. eiro) no kopējās lauksaimniecības izlaides vērtības valstī, bet to emisiju daļa lauksaimniecības un zemes izmantošanas nozarē ir gandrīz 30%.[5] Tātad intensīva organisko augšņu nosusināšana nav ne ekonomiski izdevīga, ne arī klimatam draudzīga. Latvijā veiktie SEG emisiju mērījumi  pierāda, ka ilggadīgie zālāji uz organiskām augsnēm no būtiska emisiju avota var klūt par oglekļa krātuvi, ja vien tajos tiek atjaunots ūdens līmenis.[6]

Vairāk lasiet šeit.

[2]https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Klimats/Majas_lapai_LVGMC_2019_seginvkopsavilkums.pdf

[5]Organisko augšņu devuma novērtējums Latvijas lauksaimniecībā – daudzfaktoru ietekmes izvērtējums efektīvas zemes izmantošanas risinājumu piedāvājumā”) Interreg projekts "BIO4ECO", Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, 2017

 .