Likumdošanas ierobežojumi un iespējas paludikultūru audzēšanai Latvijā 

Likumdošanas analīzes mērķis bija konstatēt galvenos šķēršļus un iespējas no tiesiskā ietvara viedokļa paludikultūru veiksmīgai ieviešanai Latvijā, kā arī sniegt ierosinājumus, kā varētu uzlabot pašreizējo likumdošanu. Paludikultūru audzēšana nozīmē izmantot mitras un pārmitras organiskās augsnes lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā, audzējot augus, kas ir toleranti pret šādiem augšanas apstākļiem. Iegūto ražu var izmantot kā biomasu, izejvielu vai lopbarību. 

Latvijā ir četru veidu platības, kuras būtu piemērotas paludikultūru audzēšanai – lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes ar organiskajām augsnēm, izstrādātie kūdras lauki un polderi. Latvijā ir 26 143 ha pamestu un aizaugušu lauksaimniecības zemju, kas ierīkotas uz organiskajām augsnēm (BIO4ECO, 2017) , tāpat arī aptuveni 11 500 ha izstrādātu kūdras lauku un 50 000 ha polderu[1].

Pētījums liecina, ka pašreizējā tiesiskajā un politiskajā regulējumā var atrast gan netiešu atbalstu, gan būtiskus ierobežojumus paludikultūru ieviešanai. 

Vairākas stratēģijas un plānošanas dokumenti uzsver nepieciešamību sabalansēt ekonomiskās intereses ar vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Latvijas Nacionālās attīstības plānā kā galvenā prioritāte minēta nepieciešamība veicināt zemes un citu dabas resursu un bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīgu izmantošanu ar videi draudzīgām tehnoloģijām. Latvijas Bioekonomikas stratēģija, Lauku Attīstības programma un Zemes izmantošanas plāns 2017 – 2020 (izstrādes stadijā) arī uzsver nepieciešamību sabalansēt ekonomiskās intereses ar vides kvalitātes, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un pilnveidošanu, radīt jaunas bioekonomikas nozares, aizvietot fosilos resursus ar bioresursiem, samazināt SEG emisijas bioekonomikas sektoros. 

Biomasas audzēšana uz organiskajām augsnēm (paludikultūru ieviešana) ļauj iegūt dabisku izejmateriālu (piem., sfagnu sūnas un vilkvālītes), saglabāt augsnē oglekli, tādejādi samazinot SEG emisijas. Paludikultūru audzēšana arī saglabā un veicina bioloģisko daudzveidību, jo paaugstināts ūdens līmenis rada piemērotus dzīves apstākļus daudzām sugām.  Paludikultūru augi īslaicīgi var dzīvot arī ļoti augsta ūdens līmeņa apstākļos (plūdi), tāpēc paludikultūru lauku ierīkošana apvidos ar augstu plūdu risku palīdzētu ne tikai uztvert plūdu ūdeņus, bet arī tos attīrīt no barības vielām. 

Vairāk lasiet šeit.

[1] http://www.zmni.lv/polderu-stacijas/


 .