www.epicentrs.lv - Jaunumi

Jauns pētījums atklāj piekrastes mežu ilgstošo stabilitāti

Fri, 06 Jun 2025 20:01:00 +0000

Jaunākais Ezeru un purvu izpētes centra raksts (publicēts žurnālā Quaternary) sniedz padziļinātu ieskatu tajā, kā Latvijas piekrastes veģetācija mainījusies un saglabājusies pēdējo 10 000 gadu laikā. Pētījums balstās uz putekšņu analīzēm no Lilastes ezera, kas ļāva rekonstruēt veģetācijas attīstību un cilvēka ietekmi kopš pēdējā apledojuma. Pētījums atklāj, ka Latvijas piekrastes meži bijuši pārsteidzoši stabili vairāku tūkstošu gadu garumā, īpaši vidus holocēna laikā, kad citviet Latvijā dominēja platlapju koki, piemēram, ozols, liepa un lazda.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Šie rezultāti parāda, ka dabiskie meži piekrastē ir bijuši ļoti noturīgi pret klimata pārmaiņām, līdz brīdim, kad parādījās cilvēka ietekme. Pētījums sniedz vērtīgu atskaites punktu par dabisko mežu stāvokli, kas var palīdzēt plānot dabas aizsardzību un atjaunošanas darbus.

Raksts pilnā versijā pieejams šeit: Influence of Geological and Soil Factors on Pine, Birch, and Alder Stability During the Holocene Climate Change in Central Latvia, Northeastern Europe

Jauns pētījums par purvu attīstības vēsturi Latvijā

Fri, 06 Jun 2025 19:36:00 +0000

Ezeru un purvu izpētes centrs ar lepnumu dalās ar jaunākā zinātniskā raksta rezultātiem, kas publicēts žurnālā Catena "Klimata pārmaiņu ietekme uz purvu dinamiku holocēnā Latvijā". Šis pētījums apvieno ilgtermiņa datus no 26 purviem visā Latvijā (1. attēls), lai izprastu, kā šie unikālie ekosistēmu veidi ir veidojušies un attīstījušies pēdējo 11 000 gadu laikā.

1.attēls: Purvu pētījumu vietas visā Latvijā. Katrs sarkanais aplis norāda vietu, kur iegūti dati.

Ko mēs noskaidrojām?

Purvi Latvijā sāka veidoties jau vairāk nekā pirms 11 000 gadiem, sākotnēji kā pārmitras minerālbarības vielām bagāti zemie purvi, kurus baro gruntsūdeņi. Vēlāk daudzi no tiem pārvērtās augstajos purvos, kas saņem tikai nokrišņu ūdeni un ir skābi un barības vielām nabadzīgi. Vidus holocēnā (aptuveni pirms 8200–4200 gadiem) purvu veidošanās būtiski palēninājās siltāka un sausāka klimata dēļ – laikposmā, kas līdzinās mūsdienās novērotajām klimata pārmaiņām. Savukārt vēsāka un mitrāka klimata apstākļos, kādi pastāvēja agrajā un vēlajā holocēnā, notika izteikta kūdras veidošanos. Šie apstākļi ļāva purviem uzkrāt vairāk oglekļa, uzsverot to nozīmi kā dabiskajiem klimata regulētājiem. Mūsu rezultāti rāda, ka Latvijas augstie purvi pēdējo gadu tūkstošu laikā ir spējuši uzkrāt līdz pat 194 gramiem oglekļa uz kvadrātmetru gadā, apstiprinot to nozīmi kā oglekļa uzkrātājiem.

Kāpēc tas ir svarīgi šodien?

Ņemot vērā, ka klimats kļūst siltāks un sausāks, pastāv zināms risks, ka purvi pārstās veidot kūdru un uzkrāt oglekli, ja nebūs piemēroti hidroloģiskie nosacījumi. Vēl vairāk, purvi var kļūt par izteiktiem oglekļa emisiju avotiem, nevis uzkrājējiem. Tas nozīmē, ka purvu aizsardzība un atjaunošana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Rakstu pilnā versija pieejama šeit: DOI: 10.1016/j.catena.2025.108965

Temperatūras paaugstināšanās var samazināt mitrāju un purvu oglekļa krātuves

Sat, 23 Nov 2024 11:42:00 +0000

Jauns globāls pētījums liecina, ka temperatūras paaugstināšanās var samazināt uzkrātā oglekļa daudzumu mitrājos un purvos. Pie šāda secinājuma nonāca starptautiska 110 zinātnieku liela komanda, kura pētīja zaļās un rooibos tējas sadalīšanās tendences 180 mitrājos 28 valstīs, lai novērtētu purvu spēju uzkrāt oglekli (1.att.).

1.attēls. Pētījumā iekļautās eksperimentu vietas visā pasaulē.

Pētījumā, kas publicēts prestižajā žurnālā “Environmental Science and Technology”, piedalījās arī zinātnieki Ilze Ozola, Ieva Grudzinska-Elsberga un Normunds Stivriņš no Ezeru un Purvu Izpētes Centra. Latvijas purvos 15 cm dziļumā tika ievietoti divu tipu tējas maisiņi un turpmāko trīs gadu garumā mērīts organiskās masas izmaiņas apjoms. Iegūtie rezultāti tālāk izmantoti, lai aprēķinātu oglekļa saglabāšanās tendences (2.att.), kas papildināja globālo rezultātu kopu no citiem mitrājiem un purviem.

2.attēls. Tējas maisiņu eksperiments Kaigu purvā (zemā tipa kūdras apstākļos)

Zaļās tējas maisiņi satur organisko vielu, kas viegli sadalās, savukārt rooibos tējas organisko vielu sadalīšanās notiek lēnāk. Tējas maisiņu izmantošana nodrošina vienkārsu un standartizētu veidu, kā noteikt, kā klimats, biotopa un augsnes tips ietekmē oglekļa sadalīsanās ātrumu mitrājos. Tieši šo abu tējas veidu atšķirības ļāva pētniekiem iegūt pilnīgaku priekšstatu par mitrāju oglekļa uzkrāšanas spēju.

Lai arī tējas maisiņu izmantošana zintātnē ir pārbaudīta un aprobēta metode, lai noteiktu oglekļa izdalīšanos no augsnes atmosfērā, šī ir pirmā reize, kad tējas maisiņi izmantoti tik plaša mēroga un ilgtermiņa pētījumam mitrājos.

Iegūtie rezultāti liecina, ka kopumā, augstākas temperatūras veicināja organiskās vielas sadalīšanos, kas samazina oglekļa saglabāšanos augsnē un kūdrā. Secināts, ka saldūdens mitrāji un plūdmaiņu purvi saglabāja visvairāk tējas masas, kas norāda uz lielāku oglekļa uzkrāšanās un saglabāšanās potenciālu šajās ekosistēmās. Līdz ar to, Kaigu purvā esošie dati liecina, ka, lai arī organiskais materiāls, kurš no jauna uzkrājies zemā tipa kūdrā var būt jutīgs pret temperatūras paaugstināšanos, šī ekosistēma ir ar lielāku oglekļa uzkrāšanās potenciālu salīdzinājumā ar citiem mitrāju veidiem.

*Raksts:

Climate Effects on Belowground Tea Litter Decomposition Depend on Ecosystem and Organic Matter Types in Global Wetlands. Environmental Science & Technology.

Notiks diskusija par paludikultūrām

Thu, 06 Jun 2024 14:42:00 +0000

EPIC biedrs LTV1 "Vides fakti" par antropocēnu

Wed, 29 May 2024 20:50:00 +0000

EPIC biedrs un valdes loceklis Normunds Stivriņš stāsta LTV1 "Vides fakti" par antropocēnu un kādēļ tas tiek pretrunīgi vērtēts ģeologu sabiedrībā. Mēs joprojām dzīvojam holocēna epohā, bet antropocēns izmantojams kā termins, lai apzīmētu ar cilvēku saistīto ietekmi, bet neapzīmē kā jaunu laiku Zemes ģeoloģiskajā vēsturē.

Pilnu video skatīties
šeit

Reģistrējies semināram par kūdrainu zemju apsainiekošanu

Fri, 12 Apr 2024 18:53:00 +0000

Inta Dimante-Deimantoviča LR1 stāsta par mikroplastmasu ezeros

Wed, 03 Apr 2024 14:19:00 +0000

EPIC biedre Inta Dimante-Deimantoviča viesojās Latvijas Radio 1 raidījumā "Zināmais Nezināmajā", kur skaidroja jaunākos atklājumus par mikroplastmasu Latvijas ezeros. Raidījumā var uzzināt ar kādām metodēm pētīti ezeri un kā atpazīt plastmasas mazākās daļiņas ezeru nogulumos, un kā mainījušie iepriekšējie uzskati pasaules zinātnieku aprindās pēc atklājumiem Latvijā.

Klausīties raidījumu

Mikroplastmasa Latvijas ezeros

Thu, 14 Mar 2024 17:24:00 +0000

Izpētot trīs Latvijas ezeru (Usmas, Sekšu, Pinku) nogulumus, starptautiska pētnieku komanda ar vadošajiem pētniekiem no Latvijas (tai skaitā Ezeru un Purvu Izpētes Centrs biedri) secinājusi, ka bionoārdāmā plastmasa, kā piemēram PLA (polilaktīds), kura ražošana lielos daudzumos uzsākta 90 tajos gados Latvijas ezeros atrodama pat nogulumos, kuri veidojušies 20.gs. (1900.-1925.). Mikroplastmasas daļiņām ir tendence pārvietoties dziļāk nogulumos.

Ģeologu aprindās tiek plaši runāts par oficiālu Antropocēnu (laika posms, kad apkārtējo vidi un ekosistēmas būtiski ietekmējusi cilvēka darbība) jeb cilvēka ietekmes epohu, par kuras sākumu neoficiāli tiek uzskatīts 1950. gads. Jaunu ģeoloģisko laiku Zemes vēsturē nosaka pēc nogulumiem un iežiem, kuriem jābūt atšķirīgiem no iepriekšējo laiku nogulumiem. Tā kā plastmasas ražošana uzplauka kopš 1950. gada un tā laika gaitā pilnībā nesadalās, bet uzkrājas vidē mazu daļiņu (mikroplastmasas) veidā, tad mikroplastmasa tiek izvirzīta kā viena no cilvēka darbības pazīmēm Zemes vēsturē. Līdz ar to, atrodot mikroplastmasu ezera dūņās (nogulumos), var uzskatīt, ka šīs atliekas parāda laiku sākot no 1950. gada, un tādējādi arī antropocēna sākumu.

Izpētot trīs Latvijas ezeru (Usmas, Sekšu, Pinku) nogulumus, starptautiska pētnieku komanda (tai skaitā Ezeru un Purvu Izpētes Centrs biedri) ar vadošajiem pētniekiem no Latvijas secinājusi, ka šis pieņēmums neatbilst patiesībai un mikroplastmasas daļiņas neuzkrājas tikai tajā laika posmā, kad tās ir veidojušās. Mikroplastmasas daļiņām ir tendence pārvietoties dziļāk nogulumos. Tas nozīmē, ka bionoārdāmā plastmasa, kā piemēram PLA (polilaktīds), kura ražošana lielos daudzumos uzsākta 90 tajos gados Latvijas ezeros atrodams pat nogulumos, kuri veidojušies 20.gs. (1900.-1925.). Usmas ezerā) un 18.gs.–19.gs. (1733.–1813.g. Pinku ezerā) sākumā. Pat vairāk nekā 50 % no visām pētījumā atrastajām mikroplastmasas daļiņām attiecināmas uz laika posmu pirms 1950. gada. Atklāta sakarība – jo daļiņas ir apaļākas, jo tās atrodas dziļāk nogulumos,, bet jo tās ir garenākas kā šķiedras, tās uzkrājas augstākos, laika ziņā jaunākos nogulumos.

Pētījums ļauj secināt, ka mikroplatmasas daļiņas nogulumos nevar tikt izmantotas, lai strikti novilktu robežu jauna ģeoloģiskā laika (Antropocēna) sākumam un to definētu ar 1950. gadu. Šis atklājums atspēko līdz šim ģeoloģijā valdošo uzskatu par mikroplastmasas kā marķiera izmantošanu.

Pētījuma publikācija Science Advances žurnālā pieejama: https://www.science.org/doi/10.1126/sciadv.adi8136

Ezeri Latvijā

Thu, 23 Mar 2023 05:26:00 +0000

EPICENTRS biedrs Normunds Stivriņš piedalījās Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā", kur stāstīja par ezeriem Latvijā. Lai noklausītos raidījumu spied:

Šeit

Ilze Ozola LR2 stāsta par purviem un kūdru

Sat, 18 Mar 2023 08:51:00 +0000

Ezeru un purvu izpētes centra priekšsēdētāja piedalījās LR2 raidījumā "Radio vilks dabā", kur stāstīja par purviem un kūdru. Raidījumu variet noklausīties uzspiežot:

šeit