Atskats uz LU 75. zinātnisko konferenci (1. daļa)
Kā katru gadu arī šī gada ieskaņā Latvijas Universitātē norisinājās ikgadējā Latvijas Universitātes zinātniskā konference, šogad jau 75. reizi. No 2017. gada 30. janvāra Latvijas Universitātes 75. zinātniskās konferences ietvaros norisinājās arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) organizētā nozares sekcija “Klimata pārmaiņas un dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”, zem kuras kopējā ietvara tika organizētas dažādu nozares sekciju sēdes (kopumā 16 sesijās), kuras ietvēra dažādas ar ģeogrāfiju, ģeoloģiju un vides zinātni saistītas tēmas.
LU zinātniskā konference ir viens no plašākajiem un nozīmīgākajiem ikgadējiem valsts nozīmes zinātniskajiem pasākumiem, kurā ir iespēja uzzināt gan par aktuālajiem pētījumiem savās pētījumu nozarēs, gan saistītajās vai interesējošo pētījumu nozarēs, kā arī iepazīties ar esošo un bijušo kolēģu, pētnieku un zinātnieku veiktajiem pētījumiem gan tepat Latvijā, gan ārpus tās. Šādi zinātniski pasākumi ir nozīmīgi un noderīgi, lai par saviem pētījumiem un aktualitātēm pētījumu nozarēs informētu ne tikai interesentus, bet arī plašāku publiku, tajā skaitā arī potenciālos sadarbības partnerus zinātnē un uzņēmējdarbībā.
LU 75. zinātniskajā konferencē vairāku sesiju ietvaros tika prezentēti arī biedrības “Ezeru un purvu izpētes centra” (EPIC) biedru veiktie pētījumi sadarbībā gan ar Latvijas, gan ārvalstu pētniekiem un zinātniskajām institūcijām.
2017. gada 31. janvāra sesijā “Kūdras un sapropelis – ražošanas, zinātnes un vides sinerģijas resursu efektīvas izmantošanas kontekstā”, kura norisinājās Latvijas Universitātes Lielajā aulā (Raiņa bulvārī 19, Rīgā), tika sniegtas divas prezentācijas, kuru sagatavošanā piedalījās arī trīs EPIC biedri – Laimdota Kalniņa, Ilze Ozola un Elīza Platpīre.
Minētā sesija bija plaši pārstāvēta un tās ietvaros ar ziņojumiem un pētījumu prezentācijām uzstājās gan pētnieki un zinātnieki no dažādām zinātniskām institūcijām, tajā skaitā LU ĢZZF, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (LLU) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” u.c., kā arī pārstāvji no valsts institūcijām – Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Republikas Vides un reģionālās attīstības ministrijas, un nevalstiskajām organizācijām, kā arī pārstāvji no Latvijas kūdras asociācijas un kūdras izstrādātāju un ražotāju uzņēmumiem u.c. Kopumā minētās sesijas ietvaros tika ziņots par aktualitātēm kūdras nozarē Latvijā. Klātesošie tika informēti par kūdras un sapropeļa pielietojuma iespējām un potenciālo produktu izstrādi, izmantojot minētos resursus. Plaši tika apskatītas tēmas un ziņots par pētījumiem, kas saistīti ar mitrājiem, to apsaimniekošanu un atjaunošanas iespējām, to saistību ar siltumnīcefekta gāzu emisijām un CO2 piesaisti, kā arī par īpaši aizsargājamo purvu inventarizācijas rezultātiem. Tāpat tika ziņots par tādām pētījumu metodēm kā ģeoradara un aerolāzerskenēšanas (LiDAR) datu pielietošanas iespējām ar purviem saistītos pētījumos u.c.
Viens no minētajā sesijā prezentētajiem ziņojumiem, kura autori ir LU pētnieki un studenti, Latvijas kūdras asociācijas biedri, kā arī EPIC biedri, bija “Kūdras īpašību izmaiņas dabas apstākļu un cilvēka darbības ietekmes rezultātā” (L. Kalniņa, J. Dreimanis, I. Ozola, E. Platpīre, R. Bitenieks, I. Dreimanis, I. Krīgere, J. Nusbaums). Ziņojumā tika prezentēti pētījumi par dažādām kūdras īpašībām vairākos Latvijas purvos. Pētījuma galvenie rezultāti ļauj secināt, ka galvenās kūdras īpašību izmaiņas, kuras radušās cilvēku darbības rezultātā, ir kūdras blīvums, pH vērtību palielināšanās un minerālo vielu daudzuma palielināšanās nogulumu augšējā slānī. Tendence palielināties minerālo vielu daudzumam nogulumu augšējā slānī ir novērota arī dabīgiem purviem, tikai mazākā mērā. Savukārt kūdras nogulumu pētījumos, pielietojot ķīmiskās metodes, konstatēts, ka liela antropogēnā ietekme ir no atmosfēras piesārņojuma.
Savukārt otrs ziņojums, kura autori ir LU pētnieki un EPIC biedri, bija “Purvu un kūdras pētniecības pamatlicēja Pētera Nomala pētījumu nozīmīgums līdz pat mūsdienām” (L. Kalniņa, I. Silamiķele, I. Ozola), bija veltīts profesora Pētera Nomala ieguldījumam un tā nozīmei purvu zinātnes attīstībai un purva pētījumiem Latvijā, atsaucoties uz profesora nozīmīgo jubileju – 140 gadiem, kuri apritēja 2016. gada 5. augustā.
Sagatavoja Elīza Platpīre