Jauns pētījums par purvu attīstības vēsturi Latvijā

Ezeru un purvu izpētes centrs ar lepnumu dalās ar jaunākā zinātniskā raksta rezultātiem, kas publicēts žurnālā Catena "Klimata pārmaiņu ietekme uz purvu dinamiku holocēnā Latvijā". Šis pētījums apvieno ilgtermiņa datus no 26 purviem visā Latvijā (1. attēls), lai izprastu, kā šie unikālie ekosistēmu veidi ir veidojušies un attīstījušies pēdējo 11 000 gadu laikā.

1.attēls: Purvu pētījumu vietas visā Latvijā. Katrs sarkanais aplis norāda vietu, kur iegūti dati.

Ko mēs noskaidrojām?

Purvi Latvijā sāka veidoties jau vairāk nekā pirms 11 000 gadiem, sākotnēji kā pārmitras minerālbarības vielām bagāti zemie purvi, kurus baro gruntsūdeņi. Vēlāk daudzi no tiem pārvērtās augstajos purvos, kas saņem tikai nokrišņu ūdeni un ir skābi un barības vielām nabadzīgi. Vidus holocēnā (aptuveni pirms 8200–4200 gadiem) purvu veidošanās būtiski palēninājās siltāka un sausāka klimata dēļ – laikposmā, kas līdzinās mūsdienās novērotajām klimata pārmaiņām. Savukārt vēsāka un mitrāka klimata apstākļos, kādi pastāvēja agrajā un vēlajā holocēnā, notika izteikta kūdras veidošanos. Šie apstākļi ļāva purviem uzkrāt vairāk oglekļa, uzsverot to nozīmi kā dabiskajiem klimata regulētājiem. Mūsu rezultāti rāda, ka Latvijas augstie purvi pēdējo gadu tūkstošu laikā ir spējuši uzkrāt līdz pat 194 gramiem oglekļa uz kvadrātmetru gadā, apstiprinot to nozīmi kā oglekļa uzkrātājiem.

Kāpēc tas ir svarīgi šodien?

Ņemot vērā, ka klimats kļūst siltāks un sausāks, pastāv zināms risks, ka purvi pārstās veidot kūdru un uzkrāt oglekli, ja nebūs piemēroti hidroloģiskie nosacījumi. Vēl vairāk, purvi var kļūt par izteiktiem oglekļa emisiju avotiem, nevis uzkrājējiem. Tas nozīmē, ka purvu aizsardzība un atjaunošana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Rakstu pilnā versija pieejama šeit: DOI: 10.1016/j.catena.2025.108965