Kūdras uzkrāšanās 3,5 mm/gadā (“Atskats uz LU 75. zinātnisko konferenci” 4. daļa)
Trešais pētījums, kuru N. Stivriņš prezentēja LU 75. zinātniskajā konferencē saistās ar mūsdienās ļoti aktuālu tēmu – kūdras uzkrāšanās ātrumu jeb kūdras pieaugumu. Šis jautājums no dažādiem aspektiem ir būtisks gan kūdras ieguvējiem, gan dabas pētniekiem un aizstāvjiem, gan zinātniekiem, gan valsts politikas veidotājiem, plānotājiem un īstenotājiem. Līdz šim, runājot par kūdras pieaugumu, tiek pieņemts, ka tā uzkrājas ar intensitāti 1 mm/gadā. Prezentētā pētījuma “Teiču purva attīstība pēdējos 150 gados: veģetācijas, meliorācijas un klimata ietekme” (N. Stivriņš, I. Ozola, M. Gałka, E. Platpīre, T. Alliksaar, T. J. Andersen, M. Lamentowicz, S. Wulf, T. Reitalu) izstrādē piedalījušies vairāki EPIC biedri – N. Stivriņš, I. Ozola un E. Platpīre, kā arī pētnieki un zinātnieki no Igaunijas, Polijas, Dānijas un Vācijas.
Attēls no N.Stivriņa prezentācijas: kūdras uzkrāšanās intensitāte Eiropā pēdējo 150 gadu laikā
Kā pētījuma objekts tika izraudzīts Latvijā lielākais augstā tipa jeb sūnu purvs – Teiču purvs jeb Teiču purva masīvs, kurā pēdējo 150 gadu laikā ir pastāvējuši dabiski un netraucēti purva augšanas (kūdras uzkrāšanās) apstākļi, kā arī atsevišķās daļās bijusi izteikti antropogēna ietekme, tādējādi ir iespējams salīdzināt šo kontrasta vides apstākļu ietekmi uz purva attīstību. Pētījuma ietvaros izmantoti augu makroatlieku analīzes dati, uz amēbu (testate amoebae) rezultātiem balstītas ūdens līmeņa rekonstrukcijas, nogulumu karsēšanas zudumu (organiskais, minerogēnais sastāvs) analīzes dati, klimatisko novērojumu dati par pēdējiem 150 gadiem, informācija par meliorācijas aktivitātēm purvā un tā tuvākajā apkārtnē un aprēķinātais kūdras uzkrāšanās ātrums, pielietojot augstas detalitātes datēšanas principus (Latvijā pirmais tik detalizēti datētais purvs). Pētījuma gaitā iegūtie dati vērtēti, pielietojot statistiskas datu analīzes, kā rezultātā novērtēts, cik liela loma augstā purva veidošanā ir klimatam, veģetācijai un meliorācijai. Izmantojot statistiskās analīzes rezultātus, noskaidrots, ka kūdras uzkrāšanās intensitāti Teiču purvā ietekmējušas meliorācijas aktivitātes pat lielākā attālumā, lokālā veģetācija un meliorācija bijuši galvenie kūdras uzkrāšanās intensitāti ietekmējošie faktori, savukārt klimata ietekme uz purvu attīstību pēdējo 150 gadu laikā netika konstatēta vai bija izteikti niecīga. Galvenie pētījuma gaitā iegūtie rezultāti par kūdras uzkrāšanās intensitāti Teiču purvā pēdējo 150 gadu laikā parāda, ka tā vidēji uzkrājusies ar intensitāti ~3,5 mm/gadā; kūdras pieaugums dabiskā, nemeliorētā purvā sasniedza ~4 mm/gadā, bet pēc intensīvas meliorācijas veikšanas – līdz ~2,8 mm/gadā. Iegūtie rezultāti arī parāda, ka meliorācijas ietekme uz kūdras pieaugumu, kā arī purva veģetāciju, nenotiek uzreiz pēc purva meliorācijas, bet pēc 9 – 17 gadiem. Jānorāda, ka šī pētījuma fokuss bija kūdras uzkrāšanās ātrums un tā izmaiņas, un tā rezultāti tuvākajā laikā tiks publicēti zinātniskajā žurnālā “Mires and Peat”, bet par veģetācijas un ūdens līmeņa izmaiņu savstarpējām saistībām tiks publicēts atsevišķs raksts. Pētījuma ietvaros izmērīts arī oglekļa (C) uzkrāšanās daudzums un plānots, ka par oglekļa izmaiņām pēdējo 150 gadu laikā tiks publicēta informācija tuvākā gada laikā.
Pētījuma autori ir pateicīgi Latvijas kūdras asociācijai, kura deva lielu un nozīmīgu finansiālu ieguldījumu pētījuma tapšanā, kā rezultātā pirmo reizi Latvijā bija iespējams veikt tik detālu un precīzu kūdras nogulumu vecuma datēšanu, kas kalpo par pamatu augstas detalitātes pētījumam un tā rezultātu precīzai interpretācijai.
Sagatavoja: Elīza Platpīre