Viegli par sarežģīto - atskats uz Baltijas Kūdras ražotāju forumu
Pateicoties diviem maziem ķipariem divus gadus nevienā konferencē nepiedalījos un tad septembrī biju uzreiz divās ļoti labi noorganizētās un saturiski vērtīgās konferencēs - 17.Baltijas Kūdras ražotāju forumā un konferencē par atjaunojamamajiem resursiem no kūdrājiem ar atjaunotu ūdens līmeni (mazliet neveikls tulkojums, kas oriģināli izskatās šādi - Renewable resources from wet and rewetted peatlands). Kardināli pretējas konferences. Vispirms par pirmo.
Baltijas Kūdras ražotāju forums katru gadu kādā no trīs Baltijas valstīm pulcē kopā aptuveni 200 ar kūdras nozari saistītus cilvēkus. Esmu piedalījusies sešos forumos un trīs no tiem arī organizējusi, taču šogad man bija iespēja forumu izbaudīt nevis kā organizatoram, bet kā dalībniekam. Man bija uzticēts sagatavot prezentāciju par pētījumiem Latvijas Universitātē.
Tā kā pēdējos vairāk kā 2 gadus aktīvi neesmu piedalījusies LU pētījumos, tad pētījumus tikai pieminēju un vairāk pievērsos pētījumam, ko kopā ar EPIC un LU kolēģiem pirms pāris gadiem veicām Teiču purvā - par kūdras uzkrāšanos un to ietekmējošajiem faktoriem (rakstu meklēt šeit). Jautājums par kūdras uzkrāšanos ir ļoti būtisks kūdras nozarei kā Latvijā, tā citur Eiropā. Ja zinām, cik kūdras katru gadu tiek iegūts, tad pretī rodas jautājums - cik daudz katru gadu tā atjaunojās?
Zinot, ka prezentācija būs pēdējā pirms pusdienu pārtraukuma un to, ka klātesošie jau būs dzirdējuši virkni prezentāciju par likumdošanu un citiem pētījumiem un droši vien arī noguruši, nolēmu lietai pieiet radoši. Izvēlējos 5 atpazīstamus ar kūdras nozari saistītus cilvēkus un 5 galvenos faktus par pētījumu un to visu apienoju 5 karikatūrās. Paldies Lienei Mednei Grigorjevai, kas palīdzēja manu domu lidojumam pārtapt zīmējumos.
Rezultāts izskatās šādi - 4 slaidi, bet visu prezentāciju var lejupielādēt šeit.
Šajā karikatūrā Igaunijas Kūdras asociācijas prezidents brīnās par to, ka TAS ir tik liels (kūdras uzkrāšanās ātrums).
Nākamajā karikatūrā esmu attēlota es pati, kur piedāvāju zinātnisko fantastiku - uzbūvēt siltumnīcu virs purva, "izpumpēt" CO2 un, līdzīgi kā gāzi, uzkrāt to smilšakmeņos. Tālāk skaidroju to cik daudz ogleklis uzkrājies pēdējos 150 gados. Vidēji tas ir 200 grami oglekļa uz 1 kvadrātmetru gadā. Ja pieņemam, ka tas ir vidējais uzkrāsānās ātrums visā purvā, tad Teiču purvs savos 19 587 ha gadā uzkrāj aptuveni 43 000 tonnas oglekļa. Ja pieņemam, ka aizsargājamajos Latvijas purvos ir tāds pats oglekļa uzkrāšanās ātrums, tad varam pieņemt, ka ik gadu tur uzkrājās aptuveni 280 000 tonnas oglekļa. Latvija ik gadu ziņo par 11 milj.t CO2 ekv. Te gan svarīga piebilde - tie ir tikai pieņēmumi, lai varētu veit precīzākus aprēķinus, jāveic pētījumi arī citos purvos. Ak, šī slavenā zinātniskā piebilde!!!
Un nobeiguma slaids par godu šai lietainajai vasarai kā mierinājums kūdras nozarei.
Pārējās prezentācijas var lejupielādēt Latvijas Kūdras asociācijas mājas lapā šeit.
Prezentāciju saturs būs interesants arī citiem ar kūdru un purviem saistītiem cilvēkiem. Iemetīšu makšķeri dažās no tām.
Joprojām top "Kūdras stratēģija" - darba grupa tika izveidota 2014.gadā, ir pagājuši 3 gadi un nav tapis neviens dokuments, ko lasīt, apspriest, izvērtēt... Tieši tik ātri virzās lietas cauri ministrijām, departamentiem, darba grupām...
Latvijas dabas kartēšana - pirmie dati gaidāmi 2020.gadā. Būs interesanti - cik tad mums to purvu patiešām ir? Jo cipars 10,7% ir kūdras atradņu procentuālais daudzums. Šo skaitli lielākoties izmanto kūdras nozare. Dabas aizstāvji izmanto 4.9%, kas iegūti no Kūdras fonda, kurš tapis 1980.gadā, saskaitot to purvu platības, kurām minēts, ka tajās ir purvam tipiskā veģetācija. Bet ir pagājuši vairāk kā 35 gadi - ir nepieciešami svaigi dati!
Ir saskaitītas tās teritorijas, kuras mēs saucam par izstrādātajiem kūdras laukiem - gan tādi, kuros izstrāde beidzās padomju laikos, gan tādi, kuros izstrāde beigusies nesen. Tie ir 37 000 ha, ko saskaitījusi Agnese Priede izmantojot ortofoto un arī citus datus.
Attēls no Jura Jātnieka prezentācijas "Nature conservation and the role of cross-sector synergies".
Mazliet nepareizi šķita pēc šādas kartes rādīt bildi ar tā sauktajiem "kūdras tuksnešiem" (skatīt attēlu zemāk). Uz jautājumu, cik tieši šādu teritoriju ir, prezentācijas autors nemācēja atbildēt (uz to atbildi pagaidām nezina neviens), tomēr radās iespaids, ka visas kartē parādītās teritorijas izskatās tieši šādi. Jāatzīst, ka esmu bijusi daudzos izstrādātajos kūdras laukos un tikai retu reizi esmu redzējusi šādu skatu. Lielākoties tie ir apauguši ar bērziem un daudzviet atkal jau veidojas purvs.
Anda Lazdiņa prezentācijā sniegti arī dati par tām kūdras ieguves vietām, kas ietekmē siltumnīcefekta gāzu emisijas: kopā 50 500 ha, tajā skaitā 20 800 ha, kur kūdras ieguve ir beigusies, 15 000 ha, kur kūdras ieguve turpinās vai ir pabeigta nesen, ūdenskrātuves 5 800 ha, agrākie kūdras karjeri, kas lielākoties ir apauguši ar mežu, 1 400 ha applūdušas teritorijas, 400 ha dīķi.
Kurināmā kūdra - Latvijā nekurinām, Igaunijā pieprasījums pēc kurināmās kūdras pēdējos gados ir krasi sarucis, savukārt Lietuvā tas nekad nav bijis liels. Ziedrija, Somija, Īrija joprojām kurina.
Attēls no prezentācijas "Future of Energy Peat in the European Union", Jaakko Silpola - Chairman of the Board of the EPE - Valstis, kur kūdra tiek izmantota enerģētikā.
Ja skatāmies no siltumnīcefekta gāzu un klimata mērķu viedokļa, nekurināt kūdru ir apsveicami. Tomēr, ja apskatāmies nākamo attēlu, tad ir skaidrs, ka Latvija ir pat ļoti atkarīga no importētajiem energoresuriem un lielākoties tieši no lielā un neprognozējamā kaimiņa puses. Atstāt kūdrai zināmu daļu Latvijas energobilancē būtu pat ļoti tālredzīgi.
Varētu šķist, ka Zviedrijā "zaļie" mērķi ņem virsroku - no kūdras dedzināšanas ir atteikušās 4 koģenerācijas stacijas, 6 plāno atteikties līdz 2030.gadam, tomēr 15 stacijas turpina kurināt un vēl 2 plānots uzcelt, lai palielinātu kūdras izmantošanu. Kopumā kūdras izmantošana enerģētikā pieaug.
Galvenais iemesls, kādēļ kūdra netiek izmantota ir kūdras IPCC (International Panel of Climate Change) definīcija: "Lai gan kūdra nav fosilais kurināmais, dzīves cikla pētījumos secināts, ka kūdras dedzināšanas rezultā radušās emisijas ir pielīdzināmas fosilo kurināmo emisijām. Tāpēc CO2 emisijas no kūdras dedzināšanas nacionālajās emisijās tiek iekļautas kā no fosilajiem kurināmajiem." Tātad kūdra tiek pieskaitīta fosilajiem kurināmajiem.
Attēls no Claes Rülcker prezentācijas "Current situation for peat industry in Sweden 2017".
Pelni kā mēslojums. Viens no jautājumiem, kas parasti rodas, domājot par kūdras dedzināšanu, ir - kur likt pelnus? Andis Lazdiņš savā prezentācijā "Greenhouse gas (GHG) emissions from peatlands & organic soil related research in Latvia" gan vairāk stāstīja par siltumnīcefekta gāzēm un atbildēja arī uz šo jautājumu - pelni jāizmanto kā mēslojums, tajā skaitā arī izstrādātajos kūdras laukos pirms koku stādīšanas.
Ir aprēķinātas arī izmaksas šādai mēslošanai (šeit gan apskatīta pelnu, kas radušies no koksnes dedzināšanas, pielietošana):
Dagnijas Lazdiņas prezentācija "Kūdras lauku tālākas saimnieciskās izmantošanas iespējas” (Re-cultivation, improvement and reuse of peat mining areas) bija ļoti interesanta, gandrīz katru slaidu būtu vērts ielikt šeit, ja vien es precīzi varētu atcerēties viņas stāstījumu. Ja no Anda Lazdiņa prezentācijas iekopēju pelnu kaisīšanas ekonomisko aprēķinu, tad no šīs prezentācijas ielikšu par ieguvumu dabā no mēslošanas ar pelniem.
Papeļu stādīšana ar koksnes pelnu mēslojumu dažādā daudzumā - 0/5/10/15 t uz 1 ha.
Tāpat interesanti šķita, ka notekūdeņu dūņas var izmantot kā mēslojumu kokiem, kas sastādīti izstrādātajos kūdras laukos. Koki aug pat labāk kā mēsloti ar minerālmēsliem.
Pieprasījums pēc substrātiem nākotnē tikai pieaugs. Ik pa laikam prezentācijās redzu slaidus, kur tiek runāts par to, ka dažas valstis ir apņēmušās atteikties no kūdras substrātos. Tomēr tā tas var notikt tikai ar hobija tirgum domātajiem substrātiem. Profesionāļi jeb lielās siltumnīcas visticamāk no kūdras neatteiksies. Par šo tematu esmu rakstījusi savā rakstā "Kūdras ieguves ekonomiskie un sociālekonomiskie aspekti" (meklēt šeit).
Bernds Hofers savā prezentācijā "Current Situation of Peat Policy in Central Europe and the Roll of the International Peatland Society" rādīja slaidu par to kā samazināsies kūdras ieguves apjomi Vācijā tikai ņemot vērā laikapstākļus - no gandrīz 6 milj.m3 šogad līdz nepilnam 1 milj. 2037.gadā.
Ja pieņem, ka pieprasījums pēc kūdras Vācijā paliks nemainīgs - 7 milj.m3, tad pieejamie resursi esošajās kūdras ieguves vietās spēs nodrošināt vien 30% no pieprasījuma. Šīs prognozes ir būtiski ņemt vērā izstrādājot Kūdras stratēģiju, jo tas dod skaidru signālu - pieprasījums pēc kūdras nesamazinās, bet kūdras ieguves vietas gan. Mēs visi vēlamies ēst veselīgu pārtiku un ir zinātniski pierādīts, ka stādi, kas auguši kūdrā mazāk slimo līdz ar to uz tiem mazāk nonāk dažādi slimību apkarotāji. Tiem, kam tagad galvā skan: "nu, protams, tik dod zaļo gaismu un visus purvus jau rīt noraks", varu teikt, ka bez ietekmes uz vidi novērtējuma nevienu purvu norakt nemaz nevar. Jau tagad aptuveni puse no Latvijas purviem tiek aizsargāta un vēl ir daļa tādu purvu, kuros ieguve nav atļauta un vēl ir tādi, uz kuriem kūdras nozare nemaz neskatās, jo jau zina, ka tur ieguvi neatļaus. Un tiem, kam galvā skan nākošais BET - "visa nauda aiziet ārzemniekiem" varu teikt, ka ne visa, un lai vairāk paliktu Latvijā, ir jāatbalsta substrātu rūpnīcu būvniecība. Vairāk par šiem tematiem lasiet manā šā gada sākumā publicētajā rakstā (meklēt šeit).
Atslēgas vārds šeit ir Jura Jātnieka prezentācijā tik bieži pieminētais vārds - sinerģija. Salāgot cilvēka vēlmes pēc neskartas dabas sev apkārt ar vajadzību sajust naudu savā maciņā un vēlmi vispār palikt savā valstī.
Kā jau katru gadu nobeigumā aptuvenie ieguves apjomi Baltijas valstīs 2017.gadā - Latvijā 851 594 tonnas, Igaunijā - 650 000 tonnas un Lietuvā 2 507 000 m3.
Vēlreiz paldies organizatoriem par interesanto dienas kārtību un iespēju piedalīties. Uz tikšanos nākamajā forumā Igaunijā!