Jauns pētījums atklāj piekrastes mežu ilgstošo stabilitāti
Jaunākais Ezeru un purvu izpētes centra raksts (publicēts žurnālā Quaternary) sniedz padziļinātu ieskatu tajā, kā Latvijas piekrastes veģetācija mainījusies un saglabājusies pēdējo 10 000 gadu laikā. Pētījums balstās uz putekšņu analīzēm no Lilastes ezera, kas ļāva rekonstruēt veģetācijas attīstību un cilvēka ietekmi kopš pēdējā apledojuma. Pētījums atklāj, ka Latvijas piekrastes meži bijuši pārsteidzoši stabili vairāku tūkstošu gadu garumā, īpaši vidus holocēna laikā, kad citviet Latvijā dominēja platlapju koki, piemēram, ozols, liepa un lazda.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Šie rezultāti parāda, ka dabiskie meži piekrastē ir bijuši ļoti noturīgi pret klimata pārmaiņām, līdz brīdim, kad parādījās cilvēka ietekme. Pētījums sniedz vērtīgu atskaites punktu par dabisko mežu stāvokli, kas var palīdzēt plānot dabas aizsardzību un atjaunošanas darbus.
Raksts pilnā versijā pieejams šeit: Influence of Geological and Soil Factors on Pine, Birch, and Alder Stability During the Holocene Climate Change in Central Latvia, Northeastern Europe
Jauns pētījums par purvu attīstības vēsturi Latvijā
Ezeru un purvu izpētes centrs ar lepnumu dalās ar jaunākā zinātniskā raksta rezultātiem, kas publicēts žurnālā Catena "Klimata pārmaiņu ietekme uz purvu dinamiku holocēnā Latvijā". Šis pētījums apvieno ilgtermiņa datus no 26 purviem visā Latvijā (1. attēls), lai izprastu, kā šie unikālie ekosistēmu veidi ir veidojušies un attīstījušies pēdējo 11 000 gadu laikā.
1.attēls: Purvu pētījumu vietas visā Latvijā. Katrs
sarkanais aplis norāda vietu, kur iegūti dati.
Temperatūras paaugstināšanās var samazināt mitrāju un purvu oglekļa krātuves
Jauns globāls pētījums liecina, ka temperatūras paaugstināšanās var samazināt uzkrātā oglekļa daudzumu mitrājos un purvos. Pie šāda secinājuma nonāca starptautiska 110 zinātnieku liela komanda, kura pētīja zaļās un rooibos tējas sadalīšanās tendences 180 mitrājos 28 valstīs, lai novērtētu purvu spēju uzkrāt oglekli (1.att.).
1.attēls. Pētījumā
iekļautās eksperimentu vietas visā pasaulē.
Pētījumā, kas publicēts prestižajā žurnālā “Environmental Science and Technology”, piedalījās arī zinātnieki Ilze Ozola, Ieva Grudzinska-Elsberga un Normunds Stivriņš no Ezeru un Purvu Izpētes Centra. Latvijas purvos 15 cm dziļumā tika ievietoti divu tipu tējas maisiņi un turpmāko trīs gadu garumā mērīts organiskās masas izmaiņas apjoms. Iegūtie rezultāti tālāk izmantoti, lai aprēķinātu oglekļa saglabāšanās tendences (2.att.), kas papildināja globālo rezultātu kopu no citiem mitrājiem un purviem.
EPIC biedrs LTV1 "Vides fakti" par antropocēnu
Pilnu video skatīties
šeit
Inta Dimante-Deimantoviča LR1 stāsta par mikroplastmasu ezeros
Mikroplastmasa Latvijas ezeros
Izpētot trīs Latvijas ezeru (Usmas, Sekšu, Pinku) nogulumus, starptautiska pētnieku komanda ar vadošajiem pētniekiem no Latvijas (tai skaitā Ezeru un Purvu Izpētes Centrs biedri) secinājusi, ka bionoārdāmā plastmasa, kā piemēram PLA (polilaktīds), kura ražošana lielos daudzumos uzsākta 90 tajos gados Latvijas ezeros atrodama pat nogulumos, kuri veidojušies 20.gs. (1900.-1925.). Mikroplastmasas daļiņām ir tendence pārvietoties dziļāk nogulumos.
Ezeri Latvijā
Ilze Ozola LR2 stāsta par purviem un kūdru
Vulkānisko pelnu atradumi Latvijā
Pasaules mitrāju dienā iznāk dokumentālā filma "Purva mantojums"
Filmu iespējams noskatīties šeit: https://www.tvnet.lv/7701918/tvnet-dokumentala-filma-purva-mantojums
Baložos notiks seminārs par paludikultūrām
Piesakies pasākumam sūtot savu e-pastu uz normunds.stivrins[at]gmail.com
Pieci bērni un purvs - Niedrāju-Pilkas purvs
Saldumi piknikam Alojas veikalā, tad cauri Ungurpilij (skats uz krastā piestājušo peldošo salu - par to mazliet vēlāk), Pāles virziens un tālāk jau jāseko divām ceļa norādēm. Pirms pēdējā pagrieziena noskatu lauku pilnu ar māllēpēm. Atpakaļceļā piestāsim. Brauciens pa skaistu ceļu, kuru abās pusēs rotā slaidi bērzi.
EPIC kļūst par biedru Latvijas Nacionālajā kūdras biedrībā
Kūdras un purvu jautājumi "Krustpunktā"
Ezeru un Purvu Izpētes Centra valdes locekle, Latvijas Nacionālās kūdras biedrības un LVMI "Silava" pārstāve Dr. ģeol. Ilze Ozola, 02.11.2022. piedalījās Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunktā", kur tika diskutēts par kūdras izmantošanu enerģētikā, kā arī, par purvu nozīmi klimata jautājumos.
EPIC biedrs viesojas LR2 raidījumā "Nākotnes pietura"
 | Ezeru un Purvu Izpētes Centrs biedrs Dr. Normunds Stivriņš viesojās Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura", kur iepazīstināja klausītājus ar paleoekoloģiju, ezeru un purvu pētījumiem, kā arī par klimatu, un kopumā, pastāstīja par saviem aktuālajiem pētījumiem. Pilns intervijas ieraksts pieejams Latvijas Sabiedrisko Mediju mājas lapā: Klausīties interviju |
Par klimata pētījumiem no ezeriem un purviem
Seko līdzi Epicentrs arī youtube kanālā
Melnās nāves mirstība mazāka nekā līdz šim uzskatīts
Vēsturiskie ziedputekšņu dati no 19 Eiropas valstīm atklāj, ka, lai gan “melnā nāve” (citviet melnais mēris, Buboņu epidēmija) dažos reģionos bija īpaši postoša, citviet Eiropā tās ietekme bija neliela vai pat vispār nebija jūtama. Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā Nature Ecology and Evolution, izmantoti ziedputekšņu dati, lai novērtētu mēra pandēmijas izraisīto mirstību Eiropā. Rezultāti liecina, ka melnās nāves ietekme dažādos reģionos ievērojami atšķīrās, un pierāda starpdisciplināras pieejas nozīmi, lai izprastu pagātnes un mūsdienu pandēmijas.