Seminārs par paludikultūrām 2.daļa
EPICENTRS Latvijas Radio 1 par klimatu pagātnē
Jo siltāks klimats, jo vairāk oglekļa purvos
Projekts "Paludikultūras Baltijas valstīs"
Atskats uz semināru par paludikultūrām + prezentācijas
Seminārs par paludikultūrām
Seminārs notiks LU Dabas mājā 702.auditorijā, 27.februārī no 13.00 - 16.30.
EPICentram 2 gadi un jaunas mājas - Puikules muiža
Derīgo izrakteņu ieguves shēma
Paldies Dacei Ozolai (Latvijas Kūdras asociācija, Kristīnei Gāgai (VVD) un Sandijai Balkai (VARAM), kas komentēja un palaboja shēmu!
Epicentrs Latvijas Radio par arktiskajiem augiem
Viegli par sarežģīto - atskats uz Baltijas Kūdras ražotāju forumu
Pateicoties diviem maziem ķipariem divus gadus nevienā konferencē nepiedalījos un tad septembrī biju uzreiz divās ļoti labi noorganizētās un saturiski vērtīgās konferencēs - 17.Baltijas Kūdras ražotāju forumā un konferencē par atjaunojamamajiem resursiem no kūdrājiem ar atjaunotu ūdens līmeni (mazliet neveikls tulkojums, kas oriģināli izskatās šādi - Renewable resources from wet and rewetted peatlands). Kardināli pretējas konferences. Vispirms par pirmo.
Kūdras uzkrāšanās 3,5 mm/gadā (“Atskats uz LU 75. zinātnisko konferenci” 4. daļa)
Trešais pētījums, kuru N. Stivriņš prezentēja LU 75. zinātniskajā konferencē saistās ar mūsdienās ļoti aktuālu tēmu – kūdras uzkrāšanās ātrumu jeb kūdras pieaugumu. Šis jautājums no dažādiem aspektiem ir būtisks gan kūdras ieguvējiem, gan dabas pētniekiem un aizstāvjiem, gan zinātniekiem, gan valsts politikas veidotājiem, plānotājiem un īstenotājiem. Līdz šim, runājot par kūdras pieaugumu, tiek pieņemts, ka tā uzkrājas ar intensitāti 1 mm/gadā. Prezentētā pētījuma “Teiču purva attīstība pēdējos 150 gados: veģetācijas, meliorācijas un klimata ietekme” (N. Stivriņš, I. Ozola, M. Gałka, E. Platpīre, T. Alliksaar, T. J. Andersen, M. Lamentowicz, S. Wulf, T. Reitalu) izstrādē piedalījušies vairāki EPIC biedri – N. Stivriņš, I. Ozola un E. Platpīre, kā arī pētnieki un zinātnieki no Igaunijas, Polijas, Dānijas un Vācijas.
Turpinājums rakstam “Atskats uz LU 75. zinātnisko konferenci” (3. daļa)
Kā nākamo N. Stivriņš LU
75. zinātniskās konferences sekcijā “Senie baseini, ģeoloģiskie
procesi, biotas un klimats” (2017. gada 2. februārī) prezentēja
pētījumu “Ezeru references apstākļi Latvijā –
paleolimnoloģisks vērtējums” (N. Stivriņš, I. Grudzinska, K.
Elmi, A. Heinsalu, S. Veski), kura līdzautore ir EPIC biedre Ieva
Grudzinska, kura šobrīd pārstāv arī LU Bioloģijas institūtu, kā arī
nozares vadošie pētnieki no Tallinas Tehnoloģiju universitātes
Ģeoloģijas institūta. Pētījuma iecere pamatojās uz situāciju
mūsdienās, kad ezeru ūdens kvalitāte,
sevišķi pēdējo dekāžu laikā, ir pasliktinājusies, un to ir
ietekmējuši gan dabiskas, gan antropogēnas izcelsmes
apstākļi.
Turpinājums rakstam “Atskats uz LU 75. zinātnisko konferenci” (2. daļa)
2017. gada 2. februārī sekcijā “Senie baseini, ģeoloģiskie procesi, biotas un klimats”, kura norisinājās Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā (Jelgavas ielā 1, Rīgā), tika prezentēti 6 pētījumi, kuru līdzautori ir četri EPIC biedri.
Kopumā minētās sesijas ietvaros tika prezentēti vairāki ziņojumi, kuri galvenokārt saistīti ar LU jauno zinātnieku veiktajiem pētījumiem Grenlandē, un kuros tika atspoguļoti rezultāti no 2016. gada vasarā veiktās zinātniskās ekspedīcijas Rasela ledājā. Ekspedīcijas mērķis bija iegūt datus un turpināt pētījumus par ledājiem un apkārtējās vides izmaiņām klimata pārmaiņu kontekstā. Ledāja pētījumu ietvaros tika piesaistīti arī vairāki EPIC biedri ar savām zināšanām to pārstāvētajās jomās - Normunds Stivriņš (aļģu sastāvs, mikroogļu un sfērisko izdedžu mikrodaļiņu koncentrācija uz ledāja esošajās kriokonīta bedrītēs), Ieva Grudzinska (diatomejas) un Aija Ceriņa (augu makroatliekas). EPIC biedru iegūtie dati un to interpretācija tika prezentēti zinātniskajā konferencē minētās sesijas ietvaros.
Sesijas ietvaros tika
prezentēti trīs pētījumi, kuru galvenais autors ir Normunds
Stivriņš, EPIC biedrs, šobrīd arī Helsinku Universitātes (Somija)
Zemes Zinātņu un Ģeogrāfijas nodaļas pētnieks un LLU Augsnes un
Augu Zinātņu Institūta vadošais pētnieks.
Atskats uz LU 75. zinātnisko konferenci (1. daļa)
Kā katru gadu arī šī gada ieskaņā Latvijas Universitātē norisinājās ikgadējā Latvijas Universitātes zinātniskā konference, šogad jau 75. reizi. No 2017. gada 30. janvāra Latvijas Universitātes 75. zinātniskās konferences ietvaros norisinājās arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) organizētā nozares sekcija “Klimata pārmaiņas un dabas resursu ilgtspējīga izmantošana”, zem kuras kopējā ietvara tika organizētas dažādu nozares sekciju sēdes (kopumā 16 sesijās), kuras ietvēra dažādas ar ģeogrāfiju, ģeoloģiju un vides zinātni saistītas tēmas.
LU zinātniskā konference ir viens no plašākajiem un nozīmīgākajiem ikgadējiem valsts nozīmes zinātniskajiem pasākumiem, kurā ir iespēja uzzināt gan par aktuālajiem pētījumiem savās pētījumu nozarēs, gan saistītajās vai interesējošo pētījumu nozarēs, kā arī iepazīties ar esošo un bijušo kolēģu, pētnieku un zinātnieku veiktajiem pētījumiem gan tepat Latvijā, gan ārpus tās. Šādi zinātniski pasākumi ir nozīmīgi un noderīgi, lai par saviem pētījumiem un aktualitātēm pētījumu nozarēs informētu ne tikai interesentus, bet arī plašāku publiku, tajā skaitā arī potenciālos sadarbības partnerus zinātnē un uzņēmējdarbībā.
LU 75. zinātniskajā konferencē vairāku sesiju ietvaros tika prezentēti arī biedrības “Ezeru un purvu izpētes centra” (EPIC) biedru veiktie pētījumi sadarbībā gan ar Latvijas, gan ārvalstu pētniekiem un zinātniskajām institūcijām.
Izsmeļoši un vienkārši par kūdras nozari
Raksta mērķis ir skaidrot, kādus labumus ikvienam sniedz kūdras ieguve. Tādēļ rakstā apskatīta kūdras ieguves, pārstrādes un gala produktu izmantošanas ekonomiskā un sociālekonomiskā ietekme, kūdras eksports, tāpat apskatīts jautājums par kūdras aizstāšanu un pievienoto vērtību kūdrai, kūdras izmantošanu enerģētikā, uzņēmumu piederību (īpašniecību), apgrozījumu un nākotnes perspektīvām.
Raksts atrodams 51. - 64.lpp šeit
Mitrāju mēnesis
Izsenis februāris ir pazīstams kā Sveču mēnesis. Bet mēs, ezeru un purvu pētnieki, šo mēnesi dēvējam par Mitrāju mēnesi, jo katru gadu 2. februārī tiek atzīmēta Pasaules mitrāju diena. Kāpēc februārī, ne vasarā, kad labprātāk brīvo laiku pavadām, atpūšoties pie ezeriem vai staigājot pa purvu takām? 1971. gadā 2. februārī Irānas pilsētā Ramsārē tika parakstīta konvencija „Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” (saīsināti tiek saukta par “Ramsāres konvenciju” vai “Mitrāju konvenciju”), kas stājās spēkā 1975. gadā. Latvijā “Mitrāju konvenciju” pieņēma 1995. gada 5. aprīlī. Kopā mūsu valstī ir sešas Ramsāres vietas, tās ir, Kaņiera ezers (1995), Engures ezers (1995), Teiču un Pelečāres purvs (1995), Lubānas mitrāju komplekss (2002), Papes mitrāju komplekss (2002) un Ziemeļu purvi (2002).
Foto: Paugurknābja gulbis (Cygnus olor) un cekulpīles (Aythya fuligula) Osmusāres salā, Igaunijā (2014. gada maijā)
Vēlam jums pēc iespējas vairāk laika pavadīt dabā! Atceramies, ka nepiemērotu laikapstākļu nav, ir tikai nepiemērots apģērbs.
Sagatavoja: I. Grudzinska
Putekšņu analīzei 100 gadu
Sfagnu sūnu audzēšana Kaigu purvā
Autore: I. Grudzinska
Karstās vasaras
dienas jūlijā aizvadījām Kaigu purvā, kur turpinājām pavasarī iesākto projektu
sfagnu (Sphagnum) sūnu audzēšanā.
Patīkami redzēt, ka pavasarī stādītie sfagni skaisti ieaugušies un veido tikko
manāmu gaiši zaļu paklāju. Līdz ar sfagniem savu vietu iekarojušas gan garlapu
(Drosera anglica), gan apaļlapu
rasenes (Drosera rotundifolia), kā
arī parastais baltmeldrs (Rhynchospora
alba). Brūnais sfagnu sūnu klājiens ir svaigi iestādītās sūnas, kuras
sazaļojušas mēs ceram redzēt jau rudenī.
Papildus stādīšanas darbiem sfagnu laukā izveidojām 12 parauglaukumus (1×1 m), lai novērotu sfagnu segas attīstību, kuras sfagnu sugas ieaug labāk, kuras ne tik veiksmīgi, kā arī konstatētu citas purvu augu sugas, kas labprāt apdzīvo sfagnu lauku. Tāpat pie katra parauglaukuma tiks veikts ūdens līmeņa monitorings.
Islandes vulkāna izvirdums ietekmē arī Latviju
Var jau šķist, ka gandrīz 2500 km attālums
starp Islandi un Latviju ir pietiekoša distance, lai uzskatītu, ka
Islandē noritošie dabas procesi mūs neskar. Tomēr, tas pats 2010.
Gada Eyjafjallajokul vulkāna izvirdums parādīja, cik ietekmējama
mūsdienu sabiedrība patiesībā ir.
Attēls Nr.1 Svētās Helēnas vulkāna izvirdums 1980. Gadā Amerikas Savienotajās Valstīs (attēls: USG 1980).