Seko līdzi Epicentrs arī youtube kanālā

Melnās nāves mirstība mazāka nekā līdz šim uzskatīts

Vēsturiskie ziedputekšņu dati no 19 Eiropas valstīm atklāj, ka, lai gan “melnā nāve” (citviet melnais mēris, Buboņu epidēmija) dažos reģionos bija īpaši postoša, citviet Eiropā tās ietekme bija neliela vai pat vispār nebija jūtama. Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā Nature Ecology and Evolution, izmantoti ziedputekšņu dati, lai novērtētu mēra pandēmijas izraisīto mirstību Eiropā. Rezultāti liecina, ka melnās nāves ietekme dažādos reģionos ievērojami atšķīrās, un pierāda starpdisciplināras pieejas nozīmi, lai izprastu pagātnes un mūsdienu pandēmijas.

Lasīt tālāk »

Pērses upes krastings

Pārgājiena laikā runāsim par ūdens un citiem resursiem, to nozīmi dabā un cilvēka dzīvē, ikdienas paradumiem, kas saistīti ar dabas resursu izmantošanu un savu līdzdalību tīras vides saglabāšanā. Baudīsim siltu zupu no vietējo lauku labumiem.

Pārgājienu vadīs Ilze Ozola - ģeoloģijas doktore, ikdienā pēta purvus un brīvajā laikā vada pārgājienus un izglīto par procesiem dabā.

Dodoties gājienā, velkam mitruma izturīgus apavus, ņemam līdzi ūdeni, bērniem kādu saldumu. Būs arī zupa un spēka uzkodas.

Dalība pārgājienā ir bez maksas.

Cerēsim uz labu laiku, bet, ja arī līs lietus, gājiens notiks, tāpēc ģērbjamies atbilstoši laikapstākļiem.

Pieteikties aizpildot anketu https://ej.uz/persesupe vai zvanot/rakstot 26432014 (Ilze Ozola).

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Āraišu ezerpils: cilvēka darbība un vides izmaiņas

EPICENTRS atsaucas uz Latvijas Arheologu biedrības mudinājumu pievērst īpašu uzmanību Āraišu ezerpilij (1.att.), kura ir izraudzīta par arheoloģijas gada pieminekli 2020. gadā. Āraišu ezeru esam pētījuši no dažādiem aspektiem un metodēm (putekšņi, augu atliekas, vulkānu pelni, augsnes erozija, ūdens kvalitātes izmaiņas utt.) jau kopš 2011. gada, bet šoreiz īsumā par cilvēka darbībām un vides izmaiņām Āraišu ezerpils kontekstā.                                        1.attēls. Āraišu ezerpils (foto: Briune (2013))

Lasīt tālāk »

Siltāks klimats nenozīmē vairāk ugunsgrēku

Autors: Dr. geol. Normunds Stivriņš

Valda uzskats, jo siltāks klimats, jo vairāk ugunsgrēku. Vai tā patiešām ir? Pētījumi Austrumlatvijā (Feurdean et al., 2017; Dietze et al., 2017), Vidzemes augstienē (Šteinberga un Stivriņš, 2020; Stivriņš et al., 2020) un Rietumlatvijā (Kitenberga et al., 2019; Stivriņš et al., 2020) ļauj secināt, ka ugunsgrēki bija biežāk pirms 11700.-8200. gadiem (vidēji ik pēc 280 g.) un pēdējo 4200. gadu laikā (vidēji ik pēc 190 g.)(1.att.). Retāk ugunsgrēki fiksēti laika posmā pirms 8200.-4200. gadiem (vidēji ik pēc 630 g.). .

1.attēls. Meža sastāva izmaiņas (boreālie un nemorālie elementi), vidējās gaisa temperatūras izmaiņas (sarkanā līnija) un ugunsgrēku biežums (attēla apakšā) Austrumlatvijā pēdējos 12000. g. (Feurdean et al., 2017; Stivrins et al., 2015) Kā arī, iespējamais nākotnes scenārijs.

Lasīt tālāk »

Klimata izmaiņas Latvijā

Autori: Dr.geol. Normunds Stivriņš, Dr.geol. Ilze Ozola

Klimats ir mainīgs. Par to liecina ģeoloģiskie ieraksti nogulumos. Pēc tiem ir iespējams pateikt, ka pēdējos 2,58 milj.g. notiek cikliska klimata maiņa no leduslaikmeta uz starpleduslaikmetu un otrādi. Pie tam, leduslaikmeti ir ilgāki (~90 000 g.) nekā starpleduslaikmeti (~10 000 g.). Arī šodien mēs dzīvojam vienā no starpleduslaikmetiem, kuru sauc par holocēnu. Ņemot vērā, ka cilvēks kā suga parādījies pēdējos 200-300 tūkst. g., tad skaidrs, ka klimata izmaiņas (1.att.) lielākoties diktē kādi citi augstāki spēki bez mums.

1.attēls. Karikatūra par pēdējā leduslaikmeta izzušanas iemesliem.

Lasīt tālāk »

Mikroplastmasa Latvijas ezeros?

Seminārs par paludikultūrām 2.daļa

Lasīt tālāk »

EPICENTRS Latvijas Radio 1 par klimatu pagātnē

Jo siltāks klimats, jo vairāk oglekļa purvos

Lasīt tālāk »

Projekts "Paludikultūras Baltijas valstīs"

Lasīt tālāk »

Atskats uz semināru par paludikultūrām + prezentācijas

Lasīt tālāk »

Seminārs par paludikultūrām

Seminārs notiks LU Dabas mājā 702.auditorijā, 27.februārī no 13.00 - 16.30.

EPICentram 2 gadi un jaunas mājas - Puikules muiža

Lasīt tālāk »

Derīgo izrakteņu ieguves shēma

Paldies Dacei Ozolai (Latvijas Kūdras asociācija, Kristīnei Gāgai (VVD) un Sandijai Balkai (VARAM), kas   komentēja un palaboja shēmu!

Epicentrs Latvijas Radio par arktiskajiem augiem

Viegli par sarežģīto - atskats uz Baltijas Kūdras ražotāju forumu

Pateicoties diviem maziem ķipariem divus gadus nevienā konferencē nepiedalījos un tad septembrī biju uzreiz divās ļoti labi noorganizētās un saturiski vērtīgās konferencēs - 17.Baltijas Kūdras ražotāju forumā un konferencē par atjaunojamamajiem resursiem no kūdrājiem ar atjaunotu ūdens līmeni (mazliet neveikls tulkojums, kas oriģināli izskatās šādi - Renewable resources from wet and rewetted peatlands). Kardināli pretējas konferences. Vispirms par pirmo.

Lasīt tālāk »

Kūdras uzkrāšanās 3,5 mm/gadā (“Atskats uz LU 75. zinātnisko konferenci” 4. daļa)

Trešais pētījums, kuru N. Stivriņš prezentēja LU 75. zinātniskajā konferencē saistās ar mūsdienās ļoti aktuālu tēmu – kūdras uzkrāšanās ātrumu jeb kūdras pieaugumu. Šis jautājums no dažādiem aspektiem ir būtisks gan kūdras ieguvējiem, gan dabas pētniekiem un aizstāvjiem, gan zinātniekiem, gan valsts politikas veidotājiem, plānotājiem un īstenotājiem. Līdz šim, runājot par kūdras pieaugumu, tiek pieņemts, ka tā uzkrājas ar intensitāti 1 mm/gadā. Prezentētā pētījuma “Teiču purva attīstība pēdējos 150 gados: veģetācijas, meliorācijas un klimata ietekme” (N. Stivriņš, I. Ozola, M. Gałka, E. Platpīre, T. Alliksaar, T. J. Andersen, M. Lamentowicz, S. Wulf, T. Reitalu) izstrādē piedalījušies vairāki EPIC biedri – N. Stivriņš, I. Ozola un E. Platpīre, kā arī pētnieki un zinātnieki no Igaunijas, Polijas, Dānijas un Vācijas. 

Lasīt tālāk »

Turpinājums rakstam “Atskats uz LU 75. zinātnisko konferenci” (3. daļa)

Kā nākamo N. Stivriņš LU 75. zinātniskās konferences sekcijā “Senie baseini, ģeoloģiskie procesi, biotas un klimats” (2017. gada 2. februārī) prezentēja pētījumu “Ezeru references apstākļi Latvijā – paleolimnoloģisks vērtējums” (N. Stivriņš, I. Grudzinska, K. Elmi, A. Heinsalu, S. Veski), kura līdzautore ir EPIC biedre Ieva Grudzinska, kura šobrīd pārstāv arī LU Bioloģijas institūtu, kā arī nozares vadošie pētnieki no Tallinas Tehnoloģiju universitātes Ģeoloģijas institūta. Pētījuma iecere pamatojās uz situāciju mūsdienās, kad ezeru ūdens kvalitāte, sevišķi pēdējo dekāžu laikā, ir pasliktinājusies, un to ir ietekmējuši gan dabiskas, gan antropogēnas izcelsmes apstākļi.

Lasīt tālāk »

Turpinājums rakstam “Atskats uz LU 75. zinātnisko konferenci” (2. daļa)

2017. gada 2. februārī sekcijā “Senie baseini, ģeoloģiskie procesi, biotas un klimats”, kura norisinājās Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā (Jelgavas ielā 1, Rīgā), tika prezentēti 6 pētījumi, kuru līdzautori ir četri EPIC biedri.

Kopumā minētās sesijas ietvaros tika prezentēti vairāki ziņojumi, kuri galvenokārt saistīti ar LU jauno zinātnieku veiktajiem pētījumiem Grenlandē, un kuros tika atspoguļoti rezultāti no 2016. gada vasarā veiktās zinātniskās ekspedīcijas Rasela ledājā. Ekspedīcijas mērķis bija iegūt datus un turpināt  pētījumus par ledājiem un apkārtējās vides izmaiņām klimata pārmaiņu kontekstā. Ledāja pētījumu ietvaros tika piesaistīti arī vairāki EPIC biedri ar savām zināšanām to pārstāvētajās jomās - Normunds Stivriņš (aļģu sastāvs, mikroogļu un sfērisko izdedžu mikrodaļiņu koncentrācija uz ledāja esošajās kriokonīta bedrītēs), Ieva Grudzinska (diatomejas) un Aija Ceriņa (augu makroatliekas). EPIC biedru iegūtie dati un to interpretācija tika prezentēti zinātniskajā konferencē minētās sesijas ietvaros.

Sesijas ietvaros tika prezentēti trīs pētījumi, kuru galvenais autors ir Normunds Stivriņš, EPIC biedrs, šobrīd arī Helsinku Universitātes (Somija) Zemes Zinātņu un Ģeogrāfijas nodaļas pētnieks un LLU Augsnes un Augu Zinātņu Institūta vadošais pētnieks.

Lasīt tālāk »