Ezeri Latvijā

EPICENTRS biedrs Normunds Stivriņš piedalījās Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā", kur stāstīja par ezeriem Latvijā. Lai noklausītos raidījumu spied:

Šeit

Ilze Ozola LR2 stāsta par purviem un kūdru

Ezeru un purvu izpētes centra priekšsēdētāja piedalījās LR2 raidījumā "Radio vilks dabā", kur stāstīja par purviem un kūdru. Raidījumu variet noklausīties uzspiežot: 

šeit

Vulkānisko pelnu atradumi Latvijā

Ezeru un Purvu Izpētes Centra biedrs prof. Normunds Stivriņš piedalījās Latvijas Radio 1 raidījumā "Zināmais Nezināmajā", kur iepazīstināja klausītājus ar vulkānu pelnu pētījumiem Latvijā.  Pilno ierakstu variet noklausīties šeit:

Klausīties

Pasaules mitrāju dienā iznāk dokumentālā filma "Purva mantojums"

Svinot pasaules mitrāju dienu (2.februāris) iznākusi Jāņa Vingra (TVNET) veidota dokumentālā filma "Purva mantojums", kuras tapšanā piedalījās "Ezeru un Purvu Izpētes Centra" biedri.

Filmu iespējams noskatīties šeit: https://www.tvnet.lv/7701918/tvnet-dokumentala-filma-purva-mantojums

Baložos notiks seminārs par paludikultūrām

Piesakies pasākumam sūtot savu e-pastu uz normunds.stivrins[at]gmail.com

Pieci bērni un purvs - Niedrāju-Pilkas purvs

Saldumi piknikam Alojas veikalā, tad cauri Ungurpilij (skats uz krastā piestājušo peldošo salu - par to mazliet vēlāk), Pāles virziens un tālāk jau jāseko divām ceļa norādēm. Pirms pēdējā pagrieziena noskatu lauku pilnu ar māllēpēm. Atpakaļceļā piestāsim. Brauciens pa skaistu ceļu, kuru abās pusēs rotā slaidi bērzi.

Lasīt tālāk »

EPIC kļūst par biedru Latvijas Nacionālajā kūdras biedrībā

2022. gada novembrī, Ezeru un Purvu Izpētes Centrs (EPIC) kļuva par biedru Latvijas Nacionālajā kūdras biedrībā (LNKB). LNKB mērķi ir veicināt kūdras kā lēni atjaunīga dabas resursa iekļaušanos ES zaļā kursa realizēšanā, kas ietver ciešu sadarbību ar Latvijas zinātniekiem un pētījumu veikšanu, kūdras sektora modernizāciju un emisiju samazināšanu, kūdras vietējo patēriņu un attīstīt inovatīvus kūdras produktus ar pievienoto vērtību. LNKB tikko kā kļuvusi par oficiālo Latvijas pārstāvi Starptautiskajā Purvu Biedrībā (International Peatland Society). 

Kūdras un purvu jautājumi "Krustpunktā"

Ezeru un Purvu Izpētes Centra valdes locekle, Latvijas Nacionālās kūdras biedrības un LVMI "Silava" pārstāve Dr. ģeol. Ilze Ozola, 02.11.2022. piedalījās Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunktā", kur tika diskutēts par kūdras izmantošanu enerģētikā, kā arī, par purvu nozīmi klimata jautājumos.  

EPIC biedrs viesojas LR2 raidījumā "Nākotnes pietura"

Ezeru un Purvu Izpētes Centrs biedrs Dr. Normunds Stivriņš viesojās Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura", kur iepazīstināja klausītājus ar paleoekoloģiju, ezeru un purvu pētījumiem, kā arī par klimatu, un kopumā, pastāstīja par saviem aktuālajiem pētījumiem.    Pilns intervijas ieraksts pieejams Latvijas Sabiedrisko Mediju mājas lapā: Klausīties interviju

 

Par klimata pētījumiem no ezeriem un purviem

Ezeru un purvu izpētes centra (Epicentrs) biedrs, Latvijas Universitātes prof. Normunds Stivriņš un vadošā pētniece Laimdota Kalniņa dalījās ar savām zināšanām par pagātnes klimatu no purvu un ezeru nogulumu pētījumiem. Abus intervēja "Latvijas Mediji" un Latvijas Avīze. Neliels materiāls par stāstīto medijiem: 

Lasīt tālāk »

Seko līdzi Epicentrs arī youtube kanālā

Epicentrs veidoti un saistoši video materiāli pieejami youtube (Ezeru un Purvu Izpētes Centrs (epicentrs.lv)), kur saturs būs kā Latviešu, tā arī, Angļu valodā. 

Melnās nāves mirstība mazāka nekā līdz šim uzskatīts

Vēsturiskie ziedputekšņu dati no 19 Eiropas valstīm atklāj, ka, lai gan “melnā nāve” (citviet melnais mēris, Buboņu epidēmija) dažos reģionos bija īpaši postoša, citviet Eiropā tās ietekme bija neliela vai pat vispār nebija jūtama. Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā Nature Ecology and Evolution, izmantoti ziedputekšņu dati, lai novērtētu mēra pandēmijas izraisīto mirstību Eiropā. Rezultāti liecina, ka melnās nāves ietekme dažādos reģionos ievērojami atšķīrās, un pierāda starpdisciplināras pieejas nozīmi, lai izprastu pagātnes un mūsdienu pandēmijas.

Lasīt tālāk »

Pērses upes krastings

Svētdien, 26.septembrī dosimies zelta rudens pārgājienā gar Pērses upi, posmā no Iršiem līdz Jaunbebriem aptuveni 7-8 km garumā.  

Pārgājiena laikā runāsim par ūdens un citiem resursiem, to nozīmi dabā un cilvēka dzīvē, ikdienas paradumiem, kas saistīti ar dabas resursu izmantošanu un savu līdzdalību tīras vides saglabāšanā. Baudīsim siltu zupu no vietējo lauku labumiem.

Pārgājienu vadīs Ilze Ozola - ģeoloģijas doktore, ikdienā pēta purvus un brīvajā laikā vada pārgājienus un izglīto par procesiem dabā.

Lasīt tālāk »

Āraišu ezerpils: cilvēka darbība un vides izmaiņas

EPICENTRS atsaucas uz Latvijas Arheologu biedrības mudinājumu pievērst īpašu uzmanību Āraišu ezerpilij (1.att.), kura ir izraudzīta par arheoloģijas gada pieminekli 2020. gadā. Āraišu ezeru esam pētījuši no dažādiem aspektiem un metodēm (putekšņi, augu atliekas, vulkānu pelni, augsnes erozija, ūdens kvalitātes izmaiņas utt.) jau kopš 2011. gada, bet šoreiz īsumā par cilvēka darbībām un vides izmaiņām Āraišu ezerpils kontekstā.                                        1.attēls. Āraišu ezerpils (foto: Briune (2013))

Lasīt tālāk »

Siltāks klimats nenozīmē vairāk ugunsgrēku

Autors: Dr. geol. Normunds Stivriņš

Valda uzskats, jo siltāks klimats, jo vairāk ugunsgrēku. Vai tā patiešām ir? Pētījumi Austrumlatvijā (Feurdean et al., 2017; Dietze et al., 2017), Vidzemes augstienē (Šteinberga un Stivriņš, 2020; Stivriņš et al., 2020) un Rietumlatvijā (Kitenberga et al., 2019; Stivriņš et al., 2020) ļauj secināt, ka ugunsgrēki bija biežāk pirms 11700.-8200. gadiem (vidēji ik pēc 280 g.) un pēdējo 4200. gadu laikā (vidēji ik pēc 190 g.)(1.att.). Retāk ugunsgrēki fiksēti laika posmā pirms 8200.-4200. gadiem (vidēji ik pēc 630 g.). .

1.attēls. Meža sastāva izmaiņas (boreālie un nemorālie elementi), vidējās gaisa temperatūras izmaiņas (sarkanā līnija) un ugunsgrēku biežums (attēla apakšā) Austrumlatvijā pēdējos 12000. g. (Feurdean et al., 2017; Stivrins et al., 2015) Kā arī, iespējamais nākotnes scenārijs.

Lasīt tālāk »

Klimata izmaiņas Latvijā

Autori: Dr.geol. Normunds Stivriņš, Dr.geol. Ilze Ozola

Klimats ir mainīgs. Par to liecina ģeoloģiskie ieraksti nogulumos. Pēc tiem ir iespējams pateikt, ka pēdējos 2,58 milj.g. notiek cikliska klimata maiņa no leduslaikmeta uz starpleduslaikmetu un otrādi. Pie tam, leduslaikmeti ir ilgāki (~90 000 g.) nekā starpleduslaikmeti (~10 000 g.). Arī šodien mēs dzīvojam vienā no starpleduslaikmetiem, kuru sauc par holocēnu. Ņemot vērā, ka cilvēks kā suga parādījies pēdējos 200-300 tūkst. g., tad skaidrs, ka klimata izmaiņas (1.att.) lielākoties diktē kādi citi augstāki spēki bez mums.

1.attēls. Karikatūra par pēdējā leduslaikmeta izzušanas iemesliem.

Lasīt tālāk »

Mikroplastmasa Latvijas ezeros?

Seminārs par paludikultūrām 2.daļa

Lasīt tālāk »

EPICENTRS Latvijas Radio 1 par klimatu pagātnē

Epicentrs biedrs un Latvijas Universitātes asociētais profesors ģeoloģijā Normunds Stivriņš, Latvijas Radio 1 programmā "Zināmais Nezināmajā" stāstīja par klimata mainīgumu pēdējās tūkstošgadēs. Audio ierakstu var klausīties Latvijas Radio 1 raidījumu audio arhīvā: spiest šeit.

Jo siltāks klimats, jo vairāk oglekļa purvos

Lasīt tālāk »