Kūdras un purvu jautājumi "Krustpunktā"

2. nov. 2022

Ezeru un Purvu Izpētes Centra valdes locekle, Latvijas Nacionālās kūdras biedrības un LVMI "Silava" pārstāve Dr. ģeol. Ilze Ozola, 02.11.2022. piedalījās Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunktā", kur tika diskutēts par kūdras izmantošanu enerģētikā, kā arī, par purvu nozīmi klimata jautājumos.

EPIC biedrs viesojas LR2 raidījumā "Nākotnes pietura"

31. okt. 2022

Ezeru un Purvu Izpētes Centrs biedrs Dr. Normunds Stivriņš viesojās Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura", kur iepazīstināja klausītājus ar paleoekoloģiju, ezeru un purvu pētījumiem, kā arī par klimatu, un kopumā, pastāstīja par saviem aktuālajiem pētījumiem.
Pilns intervijas ieraksts pieejams Latvijas Sabiedrisko Mediju mājas lapā:
Klausīties interviju

Par klimata pētījumiem no ezeriem un purviem

10. okt. 2022

Ezeru un purvu izpētes centra (Epicentrs) biedrs, Latvijas Universitātes prof. Normunds Stivriņš un vadošā pētniece Laimdota Kalniņa dalījās ar savām zināšanām par pagātnes klimatu no purvu un ezeru nogulumu pētījumiem. Abus intervēja "Latvijas Mediji" un Latvijas Avīze. Neliels materiāls par stāstīto medijiem:

Lasīt tālāk »

Seko līdzi Epicentrs arī youtube kanālā

27. jūn. 2022

Epicentrs veidoti un saistoši video materiāli pieejami youtube (Ezeru un Purvu Izpētes Centrs (epicentrs.lv)), kur saturs būs kā Latviešu, tā arī, Angļu valodā.

Melnās nāves mirstība mazāka nekā līdz šim uzskatīts

18. jan. 2022

Vēsturiskie ziedputekšņu dati no 19 Eiropas valstīm atklāj, ka, lai gan “melnā nāve” (citviet melnais mēris, Buboņu epidēmija) dažos reģionos bija īpaši postoša, citviet Eiropā tās ietekme bija neliela vai pat vispār nebija jūtama. Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā Nature Ecology and Evolution, izmantoti ziedputekšņu dati, lai novērtētu mēra pandēmijas izraisīto mirstību Eiropā. Rezultāti liecina, ka melnās nāves ietekme dažādos reģionos ievērojami atšķīrās, un pierāda starpdisciplināras pieejas nozīmi, lai izprastu pagātnes un mūsdienu pandēmijas.

Lasīt tālāk »

Pērses upes krastings

27. aug. 2020, Nav komentāru

Svētdien, 26.septembrī dosimies zelta rudens pārgājienā gar Pērses upi, posmā no Iršiem līdz Jaunbebriem aptuveni 7-8 km garumā.

Pārgājiena laikā runāsim par ūdens un citiem resursiem, to nozīmi dabā un cilvēka dzīvē, ikdienas paradumiem, kas saistīti ar dabas resursu izmantošanu un savu līdzdalību tīras vides saglabāšanā. Baudīsim siltu zupu no vietējo lauku labumiem.

Pārgājienu vadīs Ilze Ozola - ģeoloģijas doktore, ikdienā pēta purvus un brīvajā laikā vada pārgājienus un izglīto par procesiem dabā.

Dodoties gājienā, velkam mitruma izturīgus apavus, ņemam līdzi ūdeni, bērniem kādu saldumu. Būs arī zupa un spēka uzkodas.

Dalība pārgājienā ir bez maksas.

Cerēsim uz labu laiku, bet, ja arī līs lietus, gājiens notiks, tāpēc ģērbjamies atbilstoši laikapstākļiem.

Pieteikties aizpildot anketu https://ej.uz/persesupe vai zvanot/rakstot 26432014 (Ilze Ozola).

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Āraišu ezerpils: cilvēka darbība un vides izmaiņas

25. feb. 2020

Autors: Dr. geol. Normunds Stivriņš

EPICENTRS atsaucas uz Latvijas Arheologu biedrības mudinājumu pievērst īpašu uzmanību Āraišu ezerpilij (1.att.), kura ir izraudzīta par arheoloģijas gada pieminekli 2020. gadā. Āraišu ezeru esam pētījuši no dažādiem aspektiem un metodēm (putekšņi, augu atliekas, vulkānu pelni, augsnes erozija, ūdens kvalitātes izmaiņas utt.) jau kopš 2011. gada, bet šoreiz īsumā par cilvēka darbībām un vides izmaiņām Āraišu ezerpils kontekstā. 1.attēls. Āraišu ezerpils (foto: Briune (2013))

Lasīt tālāk »

Siltāks klimats nenozīmē vairāk ugunsgrēku

4. feb. 2020

Autors: Dr. geol. Normunds Stivriņš

Valda uzskats, jo siltāks klimats, jo vairāk ugunsgrēku. Vai tā patiešām ir? Pētījumi Austrumlatvijā (Feurdean et al., 2017; Dietze et al., 2017), Vidzemes augstienē (Šteinberga un Stivriņš, 2020; Stivriņš et al., 2020) un Rietumlatvijā (Kitenberga et al., 2019; Stivriņš et al., 2020) ļauj secināt, ka ugunsgrēki bija biežāk pirms 11700.-8200. gadiem (vidēji ik pēc 280 g.) un pēdējo 4200. gadu laikā (vidēji ik pēc 190 g.)(1.att.). Retāk ugunsgrēki fiksēti laika posmā pirms 8200.-4200. gadiem (vidēji ik pēc 630 g.). .

1.attēls. Meža sastāva izmaiņas (boreālie un nemorālie elementi), vidējās gaisa temperatūras izmaiņas (sarkanā līnija) un ugunsgrēku biežums (attēla apakšā) Austrumlatvijā pēdējos 12000. g. (Feurdean et al., 2017; Stivrins et al., 2015) Kā arī, iespējamais nākotnes scenārijs.

Lasīt tālāk »

Klimata izmaiņas Latvijā

3. feb. 2020

Autori: Dr.geol. Normunds Stivriņš, Dr.geol. Ilze Ozola

Klimats ir mainīgs. Par to liecina ģeoloģiskie ieraksti nogulumos. Pēc tiem ir iespējams pateikt, ka pēdējos 2,58 milj.g. notiek cikliska klimata maiņa no leduslaikmeta uz starpleduslaikmetu un otrādi. Pie tam, leduslaikmeti ir ilgāki (~90 000 g.) nekā starpleduslaikmeti (~10 000 g.). Arī šodien mēs dzīvojam vienā no starpleduslaikmetiem, kuru sauc par holocēnu. Ņemot vērā, ka cilvēks kā suga parādījies pēdējos 200-300 tūkst. g., tad skaidrs, ka klimata izmaiņas (1.att.) lielākoties diktē kādi citi augstāki spēki bez mums.

1.attēls. Karikatūra par pēdējā leduslaikmeta izzušanas iemesliem.

Lasīt tālāk »

Mikroplastmasa Latvijas ezeros?

20. jan. 2020

Epicentrs biedrs Normunds Stivriņš piedalās pētījumos par mikroplastmasu Latvijas ezeros. Analīzes vēl rit pilnā sparā, bet drīzumā jau gaidāmi pirmie nozīmīgie rezultāti un secinājumi par mikroplastmasas piesārņojumu Latvijas ezeros. Pētījumam līdzi seko un atspoguļo dažādi mediji, kā piemēram, laikraksts Kurzemnieks:

Seminārs par paludikultūrām 2.daļa

23. mai. 2019

Autore: Ilze Ozola

Pirms vairāk kā gada organizējām semināru par to kas vispār ir paludikultūras. Pa šo laiku esam iekrājuši kaudzīti zināšanu, ar kurām gribam dalīties ar jums. Tāpēc būsiet ļoti gaidīti 7.jūnijā pl.10.00 SIA "Laflora", kur runāsim par paludikultūru piemēriem Eiropā, par to kādi ir likumdošanas ierobežojumi un iespējas paludikultūru audzēšanai un kādas vispār ir iespējas un ekonomiskie apsvērumi paludikultūru audzēšanai Latvijā. Apskatīsim (virtuāli) arī konkrētas potenciālās paludikultūru audzēšanas vietas Latvijā.

Lasīt tālāk »

EPICENTRS Latvijas Radio 1 par klimatu pagātnē

27. mar. 2019, Nav komentāru

Epicentrs biedrs un Latvijas Universitātes asociētais profesors ģeoloģijā Normunds Stivriņš, Latvijas Radio 1 programmā "Zināmais Nezināmajā" stāstīja par klimata mainīgumu pēdējās tūkstošgadēs. Audio ierakstu var klausīties Latvijas Radio 1 raidījumu audio arhīvā: spiest šeit.

Jo siltāks klimats, jo vairāk oglekļa purvos

1. mar. 2019, Nav komentāru

Autors: Normunds Stivriņš

Mūsu jaunākajā pētījumā atklājām - jo siltāks klimats, jo vairāk purvos tiek uzkrāts ogleklis. Pētījums publicēts zinātniskā žurnālā, kuru, izņemot zintātniekus, reti kāds vēl lasa. Tieši šī iemesla dēļ, izveidojām īsu pārskatu par konkrētā pētījuma rezultātiem. Īsumā - klimata sasilšana palielina oglekļa uzkrāšanos purvos, jo palielinās veģetācijas produktivitāte, ko nosaka ilgāks laiks fotosintēzes procesiem.

Lasīt tālāk »

Projekts "Paludikultūras Baltijas valstīs"

9. mai. 2018, Nav komentāru

Autore: Ilze Ozola

EPIC biedru eksperiments ar sfagnu sūnu audzēšanu SIA "Laflora" izstrādātajā kūdras laukā Kaigu purvā ir pāraudzis projektā par paludikultūru audzēšanu Baltijas valstīs.

Lasīt tālāk »

Atskats uz semināru par paludikultūrām + prezentācijas

2. mar. 2018, Nav komentāru

Autore: Ilze Ozola

Paldies visiem, kas atrada laiku, nenobijās no lielā sala un kopā ar mums klausījās un diskutēja! Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar to, kas ir paludikultūras - kā tās audzēt, kā no vākt, kur tālāk izmantot, kādu ietekmi uz klimatu un vidi rada. Paskatījāmies uz šo tematu arī nedaudz plašāk - vai Eiropa vispār ir gatava paludikultūrām - no direktīvu, likumu un noteikumu skatupunkta, vai ir iespējams atbalsts investīcijām, vai par šo kultūru audzēšanu var saņemt tiešmaksājumus.

Lasīt tālāk »

Seminārs par paludikultūrām

19. feb. 2018, Nav komentāru

Autore: Ilze Ozola

Aicinu jūs piedalīties Ezeru un purvu izpētes centra organizētajā seminārā par paludikultūrām. Seminārā stāstīsim, kā audzējot sfagnus, niedres, vilkvālītes, alkšņus, pelnīt naudu un sargāt klimatu vienlaikus. Diskutēsim par to, kādas ir iespējas audzēt paludikultūras Latvijā un kā šādas aktivitātes iekļaujas "Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādņu" un LIFE Restore projektā izstrādātajo degradēto purvu izmantošanas scenāriju kontekstā. Kopā ar Greifsvaldes Purvu centru esam uzsākuši projektu "Paludiculture in Baltics" - stāstīsim par pirmajiem rezultātiem. Tāpat varēsiet apskatīt dažus no paludikultūru produktiem.

Seminārs notiks LU Dabas mājā 702.auditorijā, 27.februārī no 13.00 - 16.30.

EPICentram 2 gadi un jaunas mājas - Puikules muiža

3. feb. 2018, Nav komentāru

Autore: Ilze Ozola

Šajā nedēļā EPICentrs svin savu 2 gadu jubileju. Šos divus pirmos savus darbības gadus dzīvojām mājās ar ļoti atbilstošu nosaukumu - "Purvīši". Bet nu esam tikuši pie jaunām mājām Puikules muižā, skaistā tornīša 2.stāvā, telpā, kas agrāk bija ķīmijas kabinets, bet vēl agrāk - fon Klotu laikā - Zaļā bibliotēka.

Puikules muiža

Lasīt tālāk »

Derīgo izrakteņu ieguves shēma

1. feb. 2018, Nav komentāru

Autore: Ilze Ozola

Pirms neilga laika biju iesaistīta projektā par ES valstu likumdošanu, kas skar derīgo izrakteņu ieguvi. Mana sadaļa bija par Latvijas likumiem un noteikumiem. Diemžēl Eiropas Komisija vēl nav devusi akceptu publicēt projekta rezultātus un līdz ar to manu likumdošanas apkopojumu, tāpēc saites uz ziņojumu pagaidām nebūs. Tomēr ar nelielu daļu rezultātu es padalīšos - ar derīgo izrakteņu ieguves shēmu.

Latvijas likumdošanas džungļos nav viegli orientēties. Lai šī shēma kalpo par orientieri tiem drosmīgajiem, kas gatavi riskēt un RAKT! Shēmu var lejupielādēt šeit.

Paldies Dacei Ozolai (Latvijas Kūdras asociācija, Kristīnei Gāgai (VVD) un Sandijai Balkai (VARAM), kas komentēja un palaboja shēmu!

Epicentrs Latvijas Radio par arktiskajiem augiem

30. nov. 2017, Nav komentāru

Epicentrs biedri, augu atlieku pētniece Aija Ceriņa un Latvijas Universitātes asociētais profesors Normunds Stivriņš, Latvijas Radio 1 programmā "Zināmais Nezināmajā" stāstīja par arktiskajiem augiem, kuri savulaik arī Latvijas teritorijā ir auguši. Audio ierakstu var klausīties Latvijas Radio 1 raidījumu audio arhīvā: spiest šeit.

Viegli par sarežģīto - atskats uz Baltijas Kūdras ražotāju forumu

18. okt. 2017, Nav komentāru

Rakstu sagatavoja Ilze Ozola

Studiju laikā man konferences iedzina paniku - runāt publikas priekšā turklāt savu pasniedzēju profesoru priekšā bija pat vairāk kā biedējoši. Pateicoties manai darba vadītājai Laimdotai Kalniņai man tas bija jādara bieži. Ar laiku biedējošajam satraukumam (satraukums nav zudis vēl tagad, tikai pazudis tas "biedējošais") pievienojās pamatīga iedvesma turpināt iesākto un pamēģināt ko jaunu.

Pateicoties diviem maziem ķipariem divus gadus nevienā konferencē nepiedalījos un tad septembrī biju uzreiz divās ļoti labi noorganizētās un saturiski vērtīgās konferencēs - 17.Baltijas Kūdras ražotāju forumā un konferencē par atjaunojamamajiem resursiem no kūdrājiem ar atjaunotu ūdens līmeni (mazliet neveikls tulkojums, kas oriģināli izskatās šādi - Renewable resources from wet and rewetted peatlands). Kardināli pretējas konferences. Vispirms par pirmo.

Lasīt tālāk »

Ielādēt vēl