Turpinājums rakstam “Atskats uz LU 75. zinātnisko konferenci” (2. daļa)

5. marts, 2017 pl. 11:25, Nav komentāru

2017. gada 2. februārī sekcijā “Senie baseini, ģeoloģiskie procesi, biotas un klimats”, kura norisinājās Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā (Jelgavas ielā 1, Rīgā), tika prezentēti 6 pētījumi, kuru līdzautori ir četri EPIC biedri.

Kopumā minētās sesijas ietvaros tika prezentēti vairāki ziņojumi, kuri galvenokārt saistīti ar LU jauno zinātnieku veiktajiem pētījumiem Grenlandē, un kuros tika atspoguļoti rezultāti no 2016. gada vasarā veiktās zinātniskās ekspedīcijas Rasela ledājā. Ekspedīcijas mērķis bija iegūt datus un turpināt pētījumus par ledājiem un apkārtējās vides izmaiņām klimata pārmaiņu kontekstā. Ledāja pētījumu ietvaros tika piesaistīti arī vairāki EPIC biedri ar savām zināšanām to pārstāvētajās jomās - Normunds Stivriņš (aļģu sastāvs, mikroogļu un sfērisko izdedžu mikrodaļiņu koncentrācija uz ledāja esošajās kriokonīta bedrītēs), Ieva Grudzinska (diatomejas) un Aija Ceriņa (augu makroatliekas). EPIC biedru iegūtie dati un to interpretācija tika prezentēti zinātniskajā konferencē minētās sesijas ietvaros.

Sesijas ietvaros tika prezentēti trīs pētījumi, kuru galvenais autors ir Normunds Stivriņš, EPIC biedrs, šobrīd arī Helsinku Universitātes (Somija) Zemes Zinātņu un Ģeogrāfijas nodaļas pētnieks un LLU Augsnes un Augu Zinātņu Institūta vadošais pētnieks.

Kā pirmo no saviem pētījumiem N. Stivriņš prezentēja referātu “Biotas izmaiņas pleistocēna-holocēna pārejas laikā (pirms 14-11 tūkst. gadiem)” (N. Stivriņš, J. Soininen, L. Amon, S. Fontana, G. Gryguc, M. Heikkilä, O. Heiri, D. Kisielienė, T. Reitalu, M. Stancikaite, S. Veski, H. Seppä), kura līdzautori ir arī plašs zinātnieku un pētnieku kolektīvs no tādām Eiropas valstīm kā Somija, Igaunija, Lietuva, Šveice un Vācija. Šobrīd Ziemeļu puslodē novērojama klimata pasiltināšanās (~0,2 °C dekādē), kura jau ir sākusi ietekmēt dzīvos organismus un augāju, kā arī veicina vides izmaiņas kopumā. Pētījumi par paleoklimatu (klimatiskie apstākļi senatnē) liecina, ka līdzīgas nesenākās temperatūru izmaiņas un to temps, bija vērojamas pirms ~14 000–11 000 gadiem, kas sniedz lielisku iespēju labāk izprast šobrīd aktuālo straujas temperatūras izmaiņu ietekmi uz mūsdienas floru un faunu jeb biotu. Pētījuma autoru kolektīvs izzināja un pētīja biotas sastāva izmaiņas pagātnē Baltijas valstu reģionā (Lietuva, Latvija, Igaunija), kas ir īpašs ar to, ka minētajā laika posmā un reģionā ledājs bija tikko atkāpies, kā rezultātā, pētot pagātnes biotas izmaiņas šajā teritorijā, ir iespējam novērtēt, kā migrēja un mainījās augu un dzīvnieku sugas. Pētījumā izmantoti dati par putekšņu, augu makroatlieku un aļģu, kā arī lielo dzīvnieku (mamuts, ziemeļbriedis) fosiliju atradumiem. Pagātnes temperatūru rekonstrukcija veikta pamatojoties uz Latvijas un Igaunijas nogulumos atrasto trīsuļodu kāpuru sugu sastāvu. Datu interpretācijai izmantotas statistikas metodes. Pētījuma galvenie rezultāti parāda, ka lielākās izmaiņas biotas sastāvā saistāmas ar laiku pirms 11 700 gadiem, kad, atbilstoši veiktajām pagātnes temperatūras rekonstrukcijām, klimata pasiltināšanās bija 0,17 °C dekādē, kas ir mazliet zemāk nekā pašreiz novērotie 0,2 °C dekādē. Pagātnē šis laiks sakrīt arī ar arktisko un alpīno augu sugu (polārais kārkls Salix polaris, astoņvainglapu driāda Dryas octopetala, dzeltenā kalnu akmeņlauzīte Saxifraga aizoides) un dzīvnieku (ziemeļbriedis Rangifer tarandus, pinkainais mamuts Mammuthus primigenius) izmiršanu Baltijas reģionā (skat. attēls).

Attēls "Biotas izmaiņas pleistocēna-holocēna pārejas laikā (pirms 14-11 tūkst. gadiem)" (Stivrins et al., 2016, Quaternary Science Reviews)

Sagatavoja Elīza Platpīre

Turpinājums rakstam “Atskats uz LU 75. zinātnisko konferenci” (2. daļa)

Nav komentāru

Komentēt