LAT
Turpinājums rakstam “Atskats uz LU 75. zinātnisko konferenci” (3. daļa)
Kā nākamo N. Stivriņš
LU 75. zinātniskās konferences sekcijā “Senie baseini, ģeoloģiskie procesi,
biotas un klimats” (2017. gada 2. februārī) prezentēja pētījumu “Ezeru references apstākļi Latvijā –
paleolimnoloģisks vērtējums” (N. Stivriņš, I. Grudzinska, K. Elmi, A.
Heinsalu, S. Veski), kura līdzautore ir EPIC biedre Ieva Grudzinska, kura
šobrīd pārstāv arī LU Bioloģijas institūtu, kā arī nozares vadošie pētnieki no
Tallinas Tehnoloģiju universitātes Ģeoloģijas institūta. Pētījuma iecere
pamatojās uz situāciju mūsdienās, kad ezeru
ūdens kvalitāte, sevišķi pēdējo dekāžu laikā, ir pasliktinājusies, un to ir ietekmējuši
gan dabiskas, gan antropogēnas izcelsmes apstākļi.
Pētījumā izmantoti diatomeju un citu aļģu dati no pieciem Latvijas ezeriem.
Pašreizējo ezeru stāvokli var novērtēt, veicot monitoringu un analizējot iegūtos datus, tomēr šāda informācija galvenokārt pieejama par ezeru stāvokļa izmaiņām pēdējās desmitgadēs, retos gadījumos – gadsimtā. Problēma ir tajā, ka lielākoties pieejamie dati neaptver pietiekami garu laika periodu, lai pateiktu, kāds ir konkrētā ezera dabiskais stāvoklis jeb references apstākļi (dabiskās ekosistēmas stāvoklis bez būtiskas antropogēnās ietekmes), jo tik senā pagātnē šādi novērojumi netika veikti. Pētnieku kolektīvs problēmas risinājumam piedāvā savas zināšanas dažādās paleolimnoloģijas pētījumu metodēs. Tādejādi parādot, kā, pielietojot dažādas minētās jomas metodes (šajā gadījumā fosilo mikroaļģu (diatomejas, zaļaļģes, ciānbaktērijas) sastāva un to izmaiņu pētījumi par pēdējiem 2000 gadiem) un statistisko datu apstrādi, var iegūt datus, veikt to interpretāciju un iegūt rezultātus par ezeru references apstākļiem. Konkrētais pētījums parāda ezeru references apstākļus Latvijā, kas pamatojas uz veiktajiem pētījumiem piecos ezeros, kuri ir vienmērīgi izvietoti visā Latvijas teritorijā. Jāpiemin, ka šis ir pirmais šāda veida pētījums Latvijā, kas parāda ezeru references apstākļus daudz senākā pagātnē, kad antropogēnā darbība neatstāja būtisku ietekmi uz ezeru kvalitāti. Pētījuma autori uzsver, ka iegūtie rezultāti interpretēti, ņemot vērā arī Latvijas vēstures notikumus attiecīgajā laika periodā. Rezultātā par ezeru references apstākļiem Latvijā varētu uzskatīt laika posmu pirms 1200. gada, kad Latvijas teritorijā aizsākās intensīva lauksaimniecība, ko parāda pētījuma gaitā iegūtie rezultāti – izteiktas aļģu sastāva izmaiņas konstatētas no 1200. līdz 1850. gadam un no 1850. gada līdz mūsdienām. Kopumā minētā pētījuma rezultāti parāda, ka, pētot ezera nogulumus ar atbilstošām metodēm, iespējams rekonstruēt to references apstākļus daudz senākā pagātnē, pirms uzsākti instrumentāli to kvalitātes izmaiņu novērojumi, kas nākotnē var kalpot kā zināšanu avots un bāze ezeru stāvokļa/kvalitātes uzlabošanai.
Sagatavoja: Elīza Platpīre