Klimata izmaiņas Latvijā

Autori: Dr.geol. Normunds Stivriņš, Dr.geol. Ilze Ozola

Klimats ir mainīgs. Par to liecina ģeoloģiskie ieraksti nogulumos. Pēc tiem ir iespējams pateikt, ka pēdējos 2,58 milj.g. notiek cikliska klimata maiņa no leduslaikmeta uz starpleduslaikmetu un otrādi. Pie tam, leduslaikmeti ir ilgāki (~90 000 g.) nekā starpleduslaikmeti (~10 000 g.). Arī šodien mēs dzīvojam vienā no starpleduslaikmetiem, kuru sauc par holocēnu. Ņemot vērā, ka cilvēks kā suga parādījies pēdējos 200-300 tūkst. g., tad skaidrs, ka klimata izmaiņas (1.att.) lielākoties diktē kādi citi augstāki spēki bez mums.

1.attēls. Karikatūra par pēdējā leduslaikmeta izzušanas iemesliem.

Orbitālie faktori (Zemes ass, Zemes un Saules attiecības u.c.), kā arī Zemes faktori (kontinentu un okeānu izvietojums, veģetācija, vulkānsims, kalnu veidošanās u.c.) ir noteikuši un turpinās noteikt klimatu uz Zemes. Protams, cilvēks ir pamainījis šo dabīgo klimata izmaiņu scenāriju nedaudz, bet jāsaprot, ka visas izmaiņas ir "pa virsu" jau dabīgajām. Aptuvenie aprēķini liecina, ka antropogēnās ietekmes rezultātā mēs varētu pagarināt šo silto starpleduslaimetu pat par vairākiem tūkstošiem gadu (2.att.)!

2.attēls. Pagātnes un nākotnes prognozējamā Zemes ass ekscentritāte, Saules insolācija un ledus daudzuma izmaiņas (šis attēls neiekļauj visus faktorus, jo visu parādīt vienā attēlā nevar). Augstāka Saules insolācija -> vairāk saņemam siltumu. Mazāk ledus -> starpleduslaikmets, vairāk ledus -> ledus laikmets. Attēls no Berger and Loutre (2002).

Cik viegli būs dzīvot šādos apstākļos un cik silti būs, tas ir cits jautājums. Iepriekšējā starpleduslaikmetā mūsu reģionā bija par 3-5° C siltāk nekā pašlaik un jūras ūdens līmenis bija par 6-9 m augstāks (Salonen et al., 2018). Nav pat jālūkojas tik tālā pagātnē. Pirms 8200 līdz 4200 gadiem vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija par 2-3,5° C augstāka (3.att.) nekā mūsdienās. Pēdējos 4200 gados notiek pakāpeniska klimata pavēsinašanās un mitruma palielināšanās, kas ilgtermiņā novedīs pie jauna ledus laikmeta. Atklāts paliek jautājums, cik lielā mērā cilvēku darbība attālinās vai veicinās šī nākamā ledus laikmeta iestāšanos…bet uz šo jautājumu, diemžēl, varēsim atbildēt tikai nākotnē.

3.attēls. Vidējā ziemas temperatūra (rekonstrukcija: Stivrins et al., 2015) Austrumlatvijā pēdējos 12000 g.

Literatūra:

Berger, A., Loutre, M.F. 2002. An exceptionally long interglacial ahead? Science, 297: 1287-1288.

Stivrins, N., Kolaczek, P., Reitalu, T., Seppa, H., Veski, S. 2015. Phytoplankton response to the environmental and climatic variability in a temperate lake over the last 14,500 years in eastern Latvia. Journal of Paleolimnology, 54: 103-119.

Salonen, J.S., Helmens, K.F., Brendryen, J., Kuosmanen, N., Valiranta, M., Goring, S., Korpela, M., Kylander, M., Philip, A., Plikk, A., Renssen, H., Luoto, M. 2018. Abrupt high-latitude climate events and decoupled seasonal trends during the Eemian. Nature Communications, 9: 2851.