Siltāks klimats nenozīmē vairāk ugunsgrēku

Autors: Dr. geol. Normunds Stivriņš

Valda uzskats, jo siltāks klimats, jo vairāk ugunsgrēku. Vai tā patiešām ir? Pētījumi Austrumlatvijā (Feurdean et al., 2017; Dietze et al., 2017), Vidzemes augstienē (Šteinberga un Stivriņš, 2020; Stivriņš et al., 2020) un Rietumlatvijā (Kitenberga et al., 2019; Stivriņš et al., 2020) ļauj secināt, ka ugunsgrēki bija biežāk pirms 11700.-8200. gadiem (vidēji ik pēc 280 g.) un pēdējo 4200. gadu laikā (vidēji ik pēc 190 g.)(1.att.). Retāk ugunsgrēki fiksēti laika posmā pirms 8200.-4200. gadiem (vidēji ik pēc 630 g.). .

1.attēls. Meža sastāva izmaiņas (boreālie un nemorālie elementi), vidējās gaisa temperatūras izmaiņas (sarkanā līnija) un ugunsgrēku biežums (attēla apakšā) Austrumlatvijā pēdējos 12000. g. (Feurdean et al., 2017; Stivrins et al., 2015) Kā arī, iespējamais nākotnes scenārijs.

Viszemākā ugunsgrēku aktivitāte ir bijusi laika posmā, kad Latvijas ainavā dominēja nemorālās koku sugas, vidējās gaisa temperatūras bija par ~2–3,5 °C augstākas nekā mūsdienās. Šādas likumsakarības fiksētas gan Austrumlatvijā, gan Vidzemes augstienē. Tatād, siltums nav vainojams pie visām nelaimēm. Ja runā par ugunsgrēkiem, tad ļoti svarīgi ir saprast, kādas koku sugas (un veģetācija kopumā) dominē mežā. Ugunsgrēkiem ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz veģetāciju un pēc mūsu aprēķiniem 2.attēlā redzami ieguvēji un zaudētāji, ja notiek ugunsgrēks.

2.attēls. Aprēķinātā ugunsgrēku ietekme uz veģetāciju (Feurdean et al., 2017).

Ja ir zināms, kā ugunsgrēki ietekmē veģetāciju, ir iespējams identificēt, kuri koki ainavā veicina vai samazina ugunsgrēku iespējamību (uguns risku) (3.att.). Ugunsrisks palielinās, ja mežā dominē priedes un bērzi, bet samazinās, ja mežā dominē platlapji.

3.attēls. Aprēķinātā veģetācijas ietekme uz ugunsgrēkiem (uguns risku) (Feurdean et al., 2017).

Ja klimats pasiltināsies, tad ļoti iespējams, ka Latvijas teritorijā palielināsies platlapju koku sugu īpatsvars, bet tas jau var kalpot kā ugunsgrēku limitējošais ainavas elements (Feurdean et al., 2017; Šteinberga un Stivriņš, 2020). Protams, nezināmais lielums ir mežsaimniecības ietekme, jo tā var diktēt, kuras sugas dominēs Latvijas teritorijā. Bet ja ņem vērā nākotnes prognozes, tad esošie pētījumi liecina, ka platlapji varētu tikt iekļauti potenciālo stādāmo koku sugu sarakstā.

Protams, lielākā daļa ugunsgrēku mūsdienās ir cilvēku tiešā vai netiešā veidā izraisīt, bet jāatceras, ka pastāv arī dabīgie katalizatori. Kopumā jāsaka, ka ugunsgrēku aktivitāte Latvijas teritorijā ir saistīta ar pozitīvām Baltijas un Ziemeļu jūras virsmas temperatūru anomālijām (Kitenberga et al., 2018, 2019). Līdzšinējie pētījumi liecina, ka sausums nevis temperatūra ir kritiskais vides faktors, kurš kontrolē ugunsgrēku risku un biežumu boreālā un boreonemorālā zonā (Aakala et al., 2018; Kitenberga et al., 2018; Stivrins et al., 2019). Gadsimta griezumā, pēdējos desmit gados, ugunsgrēki notiek arvien agrāk (4.att.), ko varētu skaidrot ar degšanai piemērotiem apstākļiem - sausums + biomasa + katalizators (cilvēks vai zibens).

4.attēls. Ugunsgrēku dinamika pēdējā gadsimta laikā (Donis et al., 2017).

Izmantotā literatūra:

Aakala, T. et al. 2018. Multiscale variation in drought controlled historical forest fire activity in the boreal forests of eastern Fennoscandia. Ecological Monographs, 88, 74–91.

Dietze, E. et al. 2017. Holocene fire activity during low-natural flammability periods reveals scale-dependent cultural human-fire relationships in Europe. Quaternary Science Reviews, 201, 44–56.

Donis, J. et al. 2017. The forest fire regime in Latvia during 1922–2014. Silva Fennica, 51, 7746.

Feurdea, A. et al. 2017. Broadleaf decicuous forest counterbalanced the direct effect of climate on Holocene fire regime in hemiboreal/boreal region (NE Europe). Quaternary Science Reviews, 169, 378–390.

Kitenberga, M. et al. 2018. Teleconnection between the Atlantic sea surface temperature and forest fires in Latvia and Estonia. Silva Fennica, 52, 1–8.

Kitenberga, M. et al. 2019. A mixture of human and climatic effects shapes the 250-year long fire history of a semi-natural pine dominated landscape of Northern Latvia. Forest Ecology and Management, 441, 192–201.

Stivrins, N. et al. 2019. Integrating fire-scar, charcoal and fungal spore data to study fire events in the boreal forest of northern Europe. The Holocene, 29, 1480–1490.

Stivriņš, N. et al. 2020. Ugunsgrēku aktivitāte Latvijā: ko mēs zinām un ko nē? Latvijas Universitātes 78. starptautiskā zinātniskā konference, Meža ekoloģija un pārvaldība. 2020. gada 31. janvārī.

Šteinberga, D., Stivriņš, N. 2020. Holocēna ugunsgrēku režīma rekonstrukcijas Bricu ezera (Vidzemes augstiene) apkārtnē. Latvijas Universitātes 78. starptautiskā zinātniskā konference, kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija. 2020. gada 30. janvārī.