Islandes vulkāna izvirdums ietekmē arī Latviju
Var jau šķist, ka gandrīz 2500 km attālums starp Islandi un Latviju ir
pietiekoša distance, lai uzskatītu, ka Islandē noritošie dabas procesi mūs
neskar. Tomēr, tas pats 2010. Gada Eyjafjallajokul vulkāna izvirdums parādīja,
cik ietekmējama mūsdienu sabiedrība patiesībā ir.
Attēls Nr.1 Svētās Helēnas vulkāna izvirdums 1980. Gadā Amerikas Savienotajās Valstīs (attēls: USG 1980).
Šī izvirduma laikā gaisā tika izsviesti 0.27 km3 vulkānisko pelnu, kā rezultātā, tūkstošiem atceltu un novirzītu avioreisu, un nozīmīgi ekonomiskie zaudējumi ne tikai avio sfērai, bet arī tūrismam. Piecreiz spēcīgāks vulkāna izvirdums Islandē notika 1875. Gadā, kad izvirda vulkāns Askja. Šajā gadījumā gaisā tika izsviesti 1.37 km3 vulkānisko pelnu. Askja izvirduma laikā izmesto pelnu daudzums ir pielīdzināms postošajam 1980. Gada Svētās Helēnas vulkāna izvirdumam Amerikas Savienotajās Valstīs, kurā bojā gāja 57 cilvēki un vulkāna pelni pārklāja plašas teritorijas. Lai arī mūsdienās ir pieejamas satelīta novērošanas sistēmas, kuras ļauj izsekot vulkānisko pelnu izplatību, tās nesniedz informāciju par pagātnē notikušajiem vulkāna izvirdumiem. Primārā informācija par potenciālo vulkānisko aktivitāšu vēsturi un ietekmes areālu ir konkrētu izvirdumu vulkānisko pelnu identificēšana un kartēšana balstoties uz ledus-seržu, ezeru un purvu nogulumiem.
Apzinoties potenciālo izvirdumu ietekmi arī tālākā distancē, Normunda Stivriņa vadītā pētnieku grupa, kuras sastāvā bija zinātnieki no Dānijas, Vācijas, Somijas, Zviedrijas, Polijas un Igaunijas, noskaidroja, vai 1875. Gada Askja vulkāna izvirduma radītie pelni varēja sasniegt arī Baltijas reģionu.
Attēls Nr.2 1875. Gada Askja vulkāna izvirdumā izsviesto pelnu daļiņu ietekmes areāls. Karte izveidota balstoties uz vulkānisko pelnu daļiņu atradumiem Eiropā.
Vulkāniskie pelni tika meklēti Āraišu un Trikātas ezera nogulumos jeb gitijā, kā arī Teiču purva kūdrā. Vairāk nekā 45 vulkānisko pelnu daļiņas tika atrastas un identificētas kā Askja 1875. Gada izvirduma pelnu daļiņas (balstoties uz daļiņu ķīmiskajām analīzēm).
Attēls Nr.3 Latvijā atrasto 1875. Gada Askja izvirduma vulkānisko pelnu daļiņu attēli no Latvijas.
Atklājums norāda, lai arī Baltijas valstis atrodas tālu no tiešas vulkānisko izvirdumu ietekmes, tās pavisam noteikti nav pasargātas pilnībā, ja nākotnē Islandē notiktu līdzīgas vai pat spēcīgākas jaudas izvirdums, kas netiešā un tiešā veidā varētu ietekmēt kā ekonomiku, tā arī cilvēku un dzīvnieku veselības stāvokli (ieelpojot daļiņas var izraisīt elpceļu bojājumus).
Zinātniskais raksts publicēts Journal of Quaternary Science
sagatavoja: Normunds Stivriņš